Tiesa, Prigožins ierindots 52. vietā savdabīgā pēcnāves slavas dziesmas veidā, uzreiz aiz 51. vietas — Izraēlas karoga kā vienotības un dažādības nacionālā simbola.
Aprakstā par Prigožinu — “kritušo “Vagner” vadītāju” — norādīts, ka viņa tēvs bija ebrejs, bet šī personāža raibā kriminālā pagātne minēta vien garāmejot “pēc gandrīz desmit gadu nosēdēšanas cietumā”. Taču viņa pagātne bija visnotaļ raiba — jau 18 gadu vecumā Prigožinam 1979. gadā Ļeņingradas tiesa piesprieda nosacītu 2 gadu ieslodzījumu par zādzību, 1981. gadā — jau reālus 13 gadus par zādzībām, laupīšanām, krāpšanu, nepilngadīgo iesaistīšanu noziedzīgā darbībā. 1988. gadā viņu apžēloja, bet 1990. gadā viņš iznāca no kolonijas.
Saistītās ziņas
Visa viņa turpmākā biznesa impērijas veidošanās bija nesaraujami saistīta ar korupcijas skandāliem, aktīvu piedalīšanos jebkādas Kremļa opozīcijas apkarošanā, kā arī pašā Krievijā aizliegtas algotņu grupējuma izveide noziedzīgām darbībām ārzemēs, tostarp Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tostarp Centrālāfrikas Republikā, kur viņa darbības izmeklēšanas gaitā 2018. gadā tika demonstratīvi nošauti trīs pazīstami Krievijas žurnālisti, kuru nāves apstākļu izmeklēšanā Krievijas varas iestādes īpašu ieinteresētību nav izrādījušas.
Taču "Jerusalem Post" publikācijā tikai pieminēta viņa nodarbošanās restorānu biznesā, kā arī troļļu fabrikas izveide, “lai iejauktos ASV [prezidenta] 2016. gada vēlēšanās”. Pēc tam absolūti nekas nav pastāstīts par viņa algotņu grupējuma lomu Krievijas asiņainajā karā pret Ukrainu, tikai minēts viņa “globālās slavas mirklis” — 2023. gada 23. jūnija īsais dumpis pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un traģiskā nāve tieši pēc diviem mēnešiem. Viss. Ne vārda par viņa pastrādātajiem noziegumiem.
Vēl ironiskāk — saraksta kategorijā “Atbalstot Ukrainu” atradusies vieta pat Putina tuvam sabiedrotajam, oligarham un bijušajam Anglijas premjerlīgas kluba “Chelsea” īpašniekam Romanam Abramovičam (22. vieta), pret kuru Eiropas Savienība, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija ir noteikušas sankcijas par Krievijas invāzijas atbalstīšanu.
Jāpiebilst, ka saraksta galvgalī ir ASV mākslīgā intelekta pētniecības laboratorijas “OpenAI” vadītājs Sems Oltmens, viņam seko Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, bet trijnieku noslēdz ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Laikraksta izraudzītajā “ebreju top 50” minēti arī ASV finanšu ministre Dženeta Jelena un NASDAQ prezidente Adena Frīdmena (11. vieta kategorijā “Finanšu līderība”), Džordžs Soross (12. vieta kopā ar dažiem citiem kategorijā “Divas filantropu paaudzes”), “Meta” dibinātājs un vadītājs Marks Zakerbergs, “WhatsApp” līdzdibinātājs Jans Kums, bijušais “Google” vadītājs Eriks Šmits (13. vieta kategorijā “Digitālie pionieri”).
Citi šobrīd lasa
