Diksons skaidro, kāpēc armēņu separātistu dēļ Okampo ziņojums ir politiski neobjektīvs

Uz Okampo ziņojumu reaģēja ne tikai plašsaziņas līdzekļi, bet arī juristi un cilvēktiesību aktīvisti. Visargumentētāko komentāru sniedza Rodnijs Diksons (Rodney Dixon), starptautisko tiesību eksperts, kuram ir pieredze Afganistānā, Kenijā, Lielbritānijā, Gruzijā, Ēģiptē, Sīrijā, Sudānā, Ruandā, Dienvidslāvijā un citās valstīs.

Diksona atzinums ir īpaši interesants, jo viņš specializējas apsūdzībās genocīdā. Tikmēr vienīgā lieta, ko Okampo 9 gadu laikā kā prokurors noveda līdz galam, ir apsūdzība pret Tomasu Lubangu (Thomas Lubanga), paramilitārās grupas līderi Kongo, kas bija saistīta ar jebko citu, bet tikai ne ar genocīdu.

Diksona komentārs sastāv no pieciem punktiem ar objektīvu un stingru juridisko argumentāciju. Svarīgākais, ko eksperts pārliecinoši pierāda, ka no starptautisko normu viedokļa par genocīdu nevar runāt. Jēdziena genocīds definīcija ietver divus elementus – "fiziska" (konkrētu darbību veikšana) un "garīga" (nodoms iznīcināt cilvēku grupu). Okampo ziņojumā, bet vēl svarīgāk – Starptautiskās Tiesas spriedumos, uz kuriem viņš atsaucas, trūkst abu šo elementu. Citējot Diksona secinājumus: “Apsūdzība genocīdā nav pamatota."

Vēl viens svarīgs Diksona uzsvars ir "skaidra selektivitāte attiecībā uz it kā faktiem ziņojumā". Okampo runā par izdomātu genocīdu, ko izraisīja galvenā humānās palīdzības piegādes maršruta ceļa Karabaha-Lačina bloķēšana. Taču tajā pašā laikā bijušais prokurors apzināti nepiemin, ka pastāv vēl viens humānās palīdzības piegādes ceļš – Agdama-Hankedi, kas ved cauri Azerbaidžānas teritorijai.

Šādu Okampo neobjektivitāti un nekompetenci var viegli izskaidrot ar viņa iesaistīšanos armēņu separātistu interešu aizstāvībā. Harutjunjans (Harutyunyan) 29. jūlijā vērsās pie Okampo ar lūgumu komentēt situāciju Karabahā, kas ir publiski zināms fakts. Deviņu dienu laikā bijušais prokurors sagatavoja un iesniedza Kremļa atbalstīto separātistu "pasūtījumu". Ir vērts atzīmēt, ka SKT galvenais prokurors, kurš 9 gadu laikā ar mokām slēdza tikai vienu lietu, situāciju Karabahā spēja izanalizēt un sakārtot nieka 9 dienu laikā.

"Nedrīkst pieļaut, ka ziņojuma skarbums iedzen nepamatotu ķīli starp Armēnijas un Azerbaidžānas valdībām, kas tiecas pēc miera," analīzes beigās raksta Diksons.

Tomēr Armēnija neņēma vērā vadošā starptautisko tiesību eksperta teikto un 11. augustā vērsās ANO Drošības padomē ar lūgumu sasaukt ārkārtas sanāksmi par šo jautājumu. Vienīgais iemesls bija Okampo ziņojums, kuru kompetents jurists kvalificē kā nepatiesu.

Acīmredzot ne Harutjunjans, ne Pašinjans (Pashinyan) negūs labumu no politiskās situācijas saspīlējuma Dienvidkaukāzā. Paradoksāli, bet vienīgais ieguvējs no pasūtījuma ziņojuma un tam sekojošā farsa ar ANO Drošības padomes "ārkārtas sanāksmi" ir Krievija. Pasaules plašsaziņas līdzekļi par to brīdināja jau kopš gada sākuma.

"Krievijas režīms manipulē ar armēņu minoritāti Azerbaidžānas Karabahā, lai izraisītu etniskus konfliktus Dienvidkaukāzā un aizstātu armēņu valdību ar Maskavas pilnvarotā režīma pārstāvi. Šis scenārijs atgādina citus strīdus, ko Kremlis ir safabricējis Gruzijā, Moldovā vai Ukrainā, lai saglabātu savu impēriskās ietekmes sfēru," raksta The Washington Times.

Balstoties uz informāciju Ukrainas medijos, var secināt, ka Putins izmanto armēņu separātistu marionetes Karabahā saviem mērķiem, tāpat kā viņš to darīja ar osetīniem un abhāziešiem Gruzijā un Krievijas pasaules atbalstītājiem Krimā un Donbasā.

Saskaņā ar rumāņu Newsweek spēle ar separātistu noskaņojumu Karabahā ļauj Maskavai saglabāt militāro klātbūtni Dienvidkaukāzā, kā arī Gruzijas separātiskajā reģionā, Dienvidosetijā un Krievijas kontrolētajos Moldovas austrumu reģionos.

Diksons rezumēja savu ziņojumu ar daiļrunīgu aicinājumu – "Okampo publikācijai vajadzētu mudināt starptautisko sabiedrību divkāršot centienus veicināt ilgstošu mieru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām."

Raksta autors: Igors Čalenko, Ukrainas politiskais analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Kijiva)