Vāja valūta spēj daudz. Kā Japānai izdodas piedzīvot ekonomikas attīstību ar vāju jenu?
Japānas ekonomikas izaugsme trīs mēnešos līdz jūnija beigām bija daudz straujāka, nekā gaidīts, jo valsts vājā valūta veicināja eksportu.
Pasaules trešajā lielākajā ekonomikā iekšzemes kopprodukts (IKP) trīs mēnešu periodā pieauga par 6% gadā.
Tas ir aptuveni divreiz vairāk, nekā prognozēja ekonomisti, un tas ir lielākais pieaugums gandrīz trīs gadu laikā.
Japānas jenas vērtības kritums palīdzēja eksportētājiem, jo Japānā ražotās preces kļuva lētākas patērētājiem visā pasaulē.
Japānas valūta pēdējos mēnešos ir strauji samazinājusies attiecībā pret galvenajām valūtām, un šogad tās kurss pret ASV dolāru ir samazinājies par vairāk nekā 10%. Šobrīd par vienu ASV dolāru iespējams nopirkt 145,55 jenas, savukārt par vienu eiro var nopirkt 159,28 jenas.
"Vājā jena ir pamatā pozitīvajiem IKP rādītājiem," Fujitsu galvenais ekonomists Martins Šulcs sacīja BBC.
IKP ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību var noteikt, cik labi vai slikti klājas ekonomikai.Tas palīdz uzņēmumiem noteikt, kad paplašināt darbību un pieņemt darbā vairāk cilvēku, un valdībai - cik lielus nodokļus uzlikt un tērēt.
Pēdējos mēnešos, pieaugot pieprasījumam pēc eksporta precēm, ir palielinājusies valsts automobiļu ražotāju, tostarp Toyota, Honda un Nissan, peļņa.
Lai gan vājā valūta sadārdzina valsts importētās preces, piemēram, naftas un gāzes, cenas pasaules tirgos pēdējos mēnešos ir samazinājušās.
Tā rezultātā importa vērtība ir samazinājusies par 4,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ko EY pārstāve Nobuko Kobajaši nosauca par "galveno IKP pieauguma vaininieku".
Japānas ekonomikai palīdzēja arī tūristu skaita pieaugums pēc tam, kad valdība aprīļa beigās atcēla ieceļošanas ierobežojumus.
Saskaņā ar valsts Tūrisma pārvaldes datiem līdz jūnijam ārvalstu apmeklētāju skaits Japānā bija sasniedzis vairāk nekā 70% no līmeņa pirms pandēmijas.
Sagaidāms, ka tūristu tēriņi dos vēl lielāku stimulu valsts ekonomikai pēc tam, kad Ķīna šomēnes atcēla aizliegumu ceļot grupām.
Pirms pandēmijas Ķīnas apmeklētāji veidoja vairāk nekā trešdaļu no tūristu tēriņiem Japānā.
Tas palīdz kompensēt to, ka pēc pandēmijas palēninās patēriņa atveseļošanās pašā valstī.
"Tomēr galvenās grūtības Japānas otrajā pusgadā ir tās, ka iekšzemes ekonomika atdziest," teica Šulcs.
Capital Economics pārstāvis Marsēls Tiliāns uzsvēra vairākas problēmas, tostarp privātā patēriņa samazināšanos, kas veido vairāk nekā pusi no Japānas ekonomikas.
Japānas darba ņēmēju atalgojums ir palielinājies visstraujāk 28 gadu laikā, bet, inflācijai tuvojoties četru desmitgažu augstākajam līmenim, algas reālajā izteiksmē jau vairāk nekā gadu samazinās.
