Pēc 17 gadu ieslodzījuma attaisnotajam britam var nākties "kompensēt" kaut ko prātam neaptveramu
Pēc 17 cietumā pavadītajiem gadiem Lielbritānijas iedzīvotājs ir attaisnots un iznācis brīvībā, taču ar to viņa likstas nebeidzas — pēdējais vārds var palikt ieslodzījuma iestādei, vēsta “Daily Mail”.
Tobrīd 38 gadus vecais Endrū Malkinsons 2003. gadā tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par izvarošanu, taču pēc daudzām noraidītām apelācijām 2023. gada jūlijā spēja pierādīt savu nevainīgumu Apelāciju tiesā, un sakarā ar netaisnu notiesāšanu var pretendēt uz kompensāciju līdz viena miljona mārciņu (1,17 miljoni eiro) apmērā.
Taču kompensācijas piedziņa var prasīt ilgu laiku, pat gadus, turklāt cietums var attiesāt prāvu daļu, liekot Malkinsonam segt savus “uzturēšanas” izdevumus, ieskaitot ēdināšanu un izmitināšanu.
Malkinsonu šāda perspektīva nebūt nesajūsmina, tieši otrādi, viņam metas nelabi no domas, ka vēl būs jāmaksā par savu nolaupīšanu. Intervijā “The Telegraph” viņš izteicies, ka nespēj noticēt, ka “pierādīti nevainīgām personām vēl nākas maksāt par savu spīdzināšanu”.
2003. gadā tiesa atzina Malkinsonu par vainīgu 33 gadus vecas sievietes izvarošanā Mančestras apkaimē. Viņam piesprieda mūža ieslodzījumu ar septiņu gadu minimālo termiņu. Gan tiesas, gan ieslodzījuma laikā Malkinsons uzstāja uz savu nevainīgumu un atteicās atzīt savu vainu. Advokāts uzskata, ka tieši tādēļ viņa klients aiz restēm nosēdēja vēl desmit gadus, līdz tika atbrīvots tikai 2020. gada decembrī, taču viņam nācās gadiem ilgi tiesas ceļā panākt sava nevainīguma atzīšanu.
Šoreiz tiesa atzina, ka Mančestras policija savulaik neiesniedza Malkinsona aizstāvībai visus pierādījumus viņa lietā, turklāt daži svarīgi pierādījumi tika nelikumīgi iznīcināti. Malkinsona sākotnējās tiesas laikā nebija DNS pierādījumu, kas viņu saistītu ar noziegumu, un apsūdzība balstījās tikai uz identifikācijas pierādījumiem. Tomēr tiesu medicīnas arhīvā esošais DNS paraugs pērn oktobrī tika pārbaudīts, un uzrādīja saistību ar citu vīrieti, kurš jau ir arestēts.
Nepatiesi ieslodzīto finanšu kompensācijas noteikumus savulaik ieviesa tiesneši saistībā ar diviem vīriešiem, kurus notiesāja par 13 gadus vecā avīžu puikas Karla Bridžvotera nošaušanu 1978. gada 19. septembrī. Viņa lietā notiesātajiem brālēniem Maiklam un Vinsentam Hikijam vēlāk tika piešķirta attiecīgi 1,02 miljonu un 550 tūkstošu mārciņu (1,19 miljoni un 641 tūkstotis eiro) kompensācija, taču tobrīd augstākā Lielbritānijas tiesu instance Lordu palāta 2007. gadā nolēma, ka kompensācijas apjoms ir samazināms par ceturtdaļu, jo ieslodzījuma laikā viņiem nebija jāmaksā par savu uzturēšanu. Pēc apelācijas šo lēmumu apstiprināja Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Maz ticams, ka Tieslietu ministrija grozīs pašreizējos noteikumus. Ministrija paziņojusi, ka atvilkumus no kompensācijas var veikt, ja nepamatoti ieslodzītā persona būtiski ietaupījusi savus uzturēšanas izdevumus, atrodoties aiz restēm.
