Krievijas televīzijas superbrīnumi
“Tradicionālās” tālrādes aparātu jau neskatos vairākus gadus. Visu vēroju caur internetu, kur arī izvēlos, kādu TV kanālu palūkot – vairāk caur “jūtūbi”. Izvēle lielumliela, bet es aprobežojos teju ar uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem raidījumiem – LTV “replaijs”, Ukrainas ziņu un joku raidījumi, Holivudas grāvēji un Kanādas televīzijas humora seriāls. Bet nesen uznāca mendelis paskatīties, ko raida Kremļa galvenais TV tornis no Ostankinas. TV skatītājs žurnālam "Rīgas Viļņi" izstāstīja, ko redzēja no Maskavas televīzijas torņa.
Manas televīzijas intereses jau ir “aprobežotas” un “Youtube” to piefiksējis, tā kā globālais robots man mūždien veiksmīgi piedāvā ko jaunu no izvēlētā, lai nebūtu jānodarbojas ar meklēšanas sirojumiem vispasaules zirnekļtīklā.
Ukraiņi mudina meklēt Maskavas signālu
Jau daudzus gadus, arī vēl tad, kad man mājās bija tradicionālais televizors, neskatos Krievijas TV – Kremļa propagandu. Ne jau tāpēc, ka nezinātu krievu valodu, bet gan tādēļ, ka vienkārši riebjas… Nu nevaru es to sagremot (domāju pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā par to vispār vairs nav ko runāt). Un, paldies Dievam, gan Latvijas tīkla, gan globālā interneta pārvaldītāji (“Youtube”, “Google”) atslēdza mūs no tiem murgiem.
Bet regulāri skatoties Ukrainas TV raidījumus, kuros ķidā Kremļa propagandas mēslus, man radās neveselīga interese – pašam savām acīm paskatīties, vai tik tiešām viss ir tik traki, kā stāsta ukraiņi?
Nebūdams nekāds hakeris slēgtos kremlistu “dižkanālus” es nevaru uzlauzt, bet izrādās, ka internetā, ja labi pameklē, var atrast jaunākos krievu ziņu raidījumus. Piemēram, “Youtube” meklēšanā, vaicājot pēc ziņu raidījumiem krievu valodā, vispirms izlec Eiropas Savienībā, Ukrainā vai Izraēlā producēti visnotaļ adekvāti raidījumi, tad seko citu valsti raidījumi, kur joprojām daudz krievvalodīgo (piemēram, Kazahstānas un Azerbaidžānas) TV raidījumi, un tad jau – Baltkrievija un Krievija.
Ostankinas partizānu izdoma
Tā kā Kremļa tālrādes kanāli ir bloķēti, tad Ostankinas partizāni kaut kur pažobelē ik dienu rada jaunus “Youtube” kanālus ar visnotaļ dīvainiem nosaukumiem, kuros iemakarēt savus murgus, lai tos tik ātri nevarētu atrast interneta policists un slēgt.
Pirms pāris dienām Krievijas pirmā kanāla centrālo ziņu raidījumu “Vremja” (“Laiks”) varēja skatīties tādos “Youtube” kanālos kā “Pride”, “Multenītes dažādās valodās” un “Lielā spēle”. Te tik jāpabrīnās, kādus tik nosaukumus neizdomā Ostankinas burvji, lai savu ražojumu iedabūtu globālajā tīmeklī.
Kam varētu ienākt prātā, ka nodibināts ar LGTB kopienu saistīta nosaukuma kanāls, kas raida Kremļa propagandu? Un kam var ienākt prātā, ka multiplikācijas filmas bērniem reklamējošs kanāls animācijas pasaku vietā raida Kremļa šausmu stāstus? Nepaiet laiks, kad šie kanāli tiek atkosti un slēgti, bet Ostankinas “brīnumdari” tik turpina savu radošo izdomu dažādu nosaukumu izgudrošanā.
Zombētais raidlaiks
Mani pārsteidza tās pašas “Vremjas” milzīgais raidlaiks. Senāk, kad nemira kārtējais PSKP CK ģenerālsekretārs, pietika ar pusstundu. Bet tagad tas ar dažādiem pielikumiem (kā, piemēram, “diskusiju un analīžu” raidījums “Vremja pokažet” – “Laiks parādīs”) ikdienu raida vairākas stundas garumā.
Dienas gaitā vien pāris padomjlaika filmas vai krievvaroņu seriālu mijas tikai un vienīgi ar ziņu, analīžu un diskusiju raidījumiem, kuru galvenais uzdevums ir stāstīt par “speciālo militāro operāciju”. Ne velti teic, ka Krievijā mīt televīzijas kastes nozombēti cilvēki.
Pazūd seksīgie jaunekļi
Sakostiem zobiem noskatījos vienu “Vremja” izlaidumu stundas garumā. Uzkrita viena būtiska “zemapziņas nianse”. Ostankina atkāpusies no televīzijas biznesā pierastās formulas – tur daiļas diktores nenomaina ekrāna smukulīši. Diktoru vidū teju nav neviena jauna un smuka puikas, bet aizkadra tekstu lasa vecišķa vīrieša balss. Tas tāds interesants mesidžs – muskuļoti jaunekļi taču tagad visi ir kazarmās…
Un kas tagad notiek aiz šīm kazarmām? “Pretinieks” uzbrūk “mūsu spēkiem”, bet mēs neatkāpjamies “nacionālistu” priekšā, jo “brāļi” grib, lai mēs viņus atbrīvojam. Zīmīgi, ka pagājušajā nedēļā frontes ziņojumi kremlistu tālrādē zemtekstā bija viņiem neiepriecinoši – viņi nevis, kaut ko iekaroja, pagāja uz priekšu, bet tikai “nosargāja ieņemtās pozīcijas”.
Putins un Adisabebas trolejbusi
Pērnnedēļ Pēterburgā sākās Krievijas un Āfrikas valsts samits, uz kuru pie kara noziedznieka Vladimira Putina uz satikšanos bija sabraukuši vairāki “melnā kontinenta” valstu līderi. Tam arī bija veltīts ievērojams Ostankinas raidlaiks.
Putins dižojās, ka Pēterburgā sataisījis Krievijas militāro jauntehnoloģiju izstādi ar droniem un bruņojumiem, kas pārbaudīti “speciālajā militārajā operācijā”, un par kuru pirkšanu ieinteresējas Āfrikas valstis Nu tik būšot diža sadarbība…
Tai pašā laikā “Vremja” stāsta, cik laba ir Krievija, jo vairāku Āfrikas nabadzīgāko valstu līderus uz Ņevas krastiem nogādājusi ar Krievijas valdības lidaparātiem, jo šīm valstīm nav tik daudz līdzekļu, lai varētu atļauties veikt tikt dārgus un garus gaisa pārlidojumus.
Protams, ciniski un nepiedodami smīkņāt par afrikāņu nabadzību, bet te nu loģisks jautājums – kā valsts, kura nevar atļauties gaisa lainerus valsts pirmajām amatpersonām, tagad nu pirks krievu dārgos iznīcinātājus?
Un noslēgumā jautrību izraisīja viena no galvenajām ziņām par Vladimira Putina tikšanos ar Etiopijas premjeru. Tagad nu tik Maskavai būšot ekonomiski kosmiska sadarbība ar Adisabebu!
Ar ko Adisabebai rezultējas sadarbība ar Maskavu, varam palūkoties nesenā pagātnē. 2014. gadā Adisabebā ierīkoja un uzreiz arī slēdza trolejbusa līniju, ko izbūvēja krievu-etiopiešu kompānija “RusAfro Troll”. Krievi solīja etiopiešiem trolejbusus, bet sāka karu ar Ukrainu un tanki kremlistiem bija svarīgāki par trolejbusiem. Par to gan “Vremja” nestāstīja…
