Vai Krievija gatavojas "lielajam" karam?

Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprinājusi likumu par obligātajā karadienestā iesaucamo maksimālā vecuma paaugstināšanu no 27 līdz 30 gadiem, ko jau iepriekš bija atbalstījis apakšnams.

Turpmāk iesaukumam obligātajā karadienestā būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

Paredzēts, ka jaunais iesaukšanas vecums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Pārejas posma nebūs.

Acīmredzami šo likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt vēl vienu papildu "gaļas avotu" Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu.

Ceturtdien sēdē senatori apstiprināja arī citus likumprojektus, kas skar militāro reformu.

Cita starpā tika pieņemti likumi, kas mobilizētajiem un iesauktajiem liedz pamest valsti no pavēstes izsniegšanas brīža un kas paaugstina naudassodus par neierašanos kara komisariātā.

Lai gan Maskava pastāvīgi noliedz, ka plānotu vēl vienu mobilizāciju, eksperti paredz, ka, ņemot vērā Krievijas karaspēka problēmas frontē, gaidāms vēl viens iesaukuma vilnis.

Tiek norādīts, ka uz fronti Ukrainā, par spīti visiem režīma noliegumiem, domājams, tiks sūtīti arī obligātajā dienestā iesauktie, kam tagad būs iespējams izmantot vēl trīs gadagājumus.

Krievijas Valsts domes aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs balsojuma priekšvakarā kolēģiem deputātiem paziņoja: "Šis likums ir rakstīts lielajam karam, vispārējai mobilizācijai. Arī tagad jau "ož" pēc šī lielā kara."

Pēc analītiķu domām, veiktie pasākumi ļaus potenciālo iesaucamo skaitu palielināt par vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku.

Protams, šie likumdošanas pasākumi ir jāskata Aizsardzības ministrijas sistēmas sagatavošanas ietvaros, lai vienkāršāk būtu masveidā piesaukt cilvēkus gan steidzamā dienestā armijā, gan mobilizācijas gadījumā, uzskata projekta "Šķirsts" dibinātāja, juriste Anastasija Burakova.

Pēc viņas teiktā, ja agrāk likumdošana kara komisariātiem uzlika visus pienākumus pavēstes izsniegšanā iesaucamajiem un viņu ierašanos iestādē, tad tagad atbildība par to pilnībā tiek pārlikta gan uz pašam iesaucamajam, gan uz viņa darba devējiem vai izglītības iestādēm.

"Tagad izvairīties no pavēstes izsniegšanas būs gana sarežģīti, ja vispār iespējams," viņa piebilda intervijā "Golos Ameriki".

Vienlaikus Burakova norādīja, ka nepārvērtētu Krievijas represīvās sistēmas reālās iespējas: "jo tā ir pietiekami korumpēta un neefektīva. Sarakste joprojām nereti notiek papīra formā, kaut kādu vienotu elektronisku bāzu resoriem pēc būtības nav. Īpaši zema ir militāro komisariātu digitalizācija attālos reģionos, ārpus Maskavas. Tāpēc es nerunātu par to, ka varas iestādēm izdosies viegli īstenot savus plānus un brīdī, kad tiks ieviests vienotais militārās uzskaites reģistrs, viss nostrādās kā pulkstenis un noritēs automātiskā režīmā."

Turklāt juriste neuzņēmās paredzēt Kremļa turpmāko rīcību, jo tā, viņasprāt, "kļūst aizvien šizofrēniskāka": "Visticamāk, varas iestādes paredz iespēju izvērst ilgu karu un ir tam sagatavojušas likumdošanas augsni, bet, kas būs realitātē, grūti pateikt. Laikam viss būs atkarīgs no apstākļiem frontē, no tā, kā ies Ukrainas pretuzbrukumā. Te nevar izslēgt arī "daļēji vispārējo" mobilizāciju. Rīkojums par mobilizāciju joprojām ir spēkā. Tāpēc to var paziņot jebkurā brīdī. Te kādu jaunu normatīvo aktu nevajag," rezumēja Burakova.

Viss likumdošanas pasākumu komplekss ir vērsts ne tikai uz to, lai liktu Rietumiem saprast, ka Maskavu tagad "nebaidīs ne NATO, neviens," uzskata "Dienas žurnāla" galvenais redaktors Aleksandrs Riklins. Viņaprāt, deputāts Kartapolovs ne tāpat vien izteica frāzi par "lielo karu".

"Skaidrs, ka tas nāk no lielajiem priekšniekiem, no kuriem arī nāk visi uzstādījumi izmaiņām likumdošanā," precizēja "Golos Ameriki" sarunu biedrs. "Droši vien tādējādi arī tiek gatavotas dažāda veida atbildes uz visdažādākajiem izaicinājumiem. Varbūt tas ir brīdinājums pirms svarīgas Ukrainas ofensīvas fāzes. Maskava liek saprast Rietumiem, ka tā ne pie kā neapstāsies, īpaši, kad tas attiecas uz lielas daļas neaizsargāto iedzīvotāju ziedošanu."

Tāpat ir skaidrs, ka varas iestādes pašas īsti nesaprot, kā notikumi tālāk attīstīsies, uzsvēra Riklins: "Putins joprojām rīkojas situatīvi, viņam nav nekāda plāna "B", "C" vai "D". Viņš vienkārši atbild uz acumirklīgiem izaicinājumiem, kas tagad tiek saņemti praktiski ik stundu. Domāju, ka tā ir nodomu prezentācija. Bet Rietumi var noticēt vai neticēt tam, ka Maskava ir gatava nonākt līdz Dievs zina kam."

Vienlaikus žurnālists piekrīt, ka varas iestādes ievieš nopietnus ierobežojošus pasākumus tiem pilsoņiem, kuri nevēlas karot: "Tagad vairs nevar izbraukt no valsts, saņemot pavēsti par iesaukšanu armijā. Visām šīm mobilizācijas iniciatīvām pēc idejas jāpalielina valsts bruņoto spēku resursi par diviem miljoniem. Tas ir milzīgs skaitlis. Bet es neticu veikto soļu efektivitātei. Lielā mērā situācija Kremlī kļūst gandrīz histēriska. Var veikt jebkādus pasākumus, bet galvenais – kā tie tiks īstenoti praksē."

Riklins atzina, ka ir ārkārtīgi skeptisks par visām pēdējām likumdošanas izmaiņām.