Indijas okeānā ir "gravitācijas caurums", un zinātniekiem ir skaidrojums, kāpēc!
Indijas okeānā ir "gravitācijas caurums" — vieta, kur Zemes gravitācijas spēks ir vājāks, un šajā vietā okeāna ūdens līmenis pazeminās par vairāk nekā 100 metriem.
Šī anomālija jau ilgu laiku ir mulsinājusi ģeologus, bet tagad pētnieki no Indijas Zinātņu institūta Bengaluru, Indijā, ir atraduši, viņuprāt, ticamu izskaidrojumu. Viņuprāt šī anomālija veidojas okeāna dzelmē esošo magmas strūklas dēļ.
Lai nonāktu pie šīs hipotēzes, komanda izmantoja superdatorus, lai modelētu, kā šī teritorija varēja veidoties 140 miljonu gadu senā pagātnē. Rezultāti, kas sīki aprakstīti pētījumā, kas nesen publicēts žurnālā “Geophysical Research Letters”, koncentrējas ap senu okeānu, kas vairs nepastāv.
Cilvēki ir pieraduši domāt par Zemi kā perfektu sfēru, taču tas ir tālu no patiesības.
"Zeme būtībā ir kā kartupelis," sacīja pētījuma līdzautors Attrijs Gošs, ģeofiziķis un Indijas Zinātņu institūta Zemes zinātņu centra asociētais profesors, “tātad tehniski tā nav sfēra, bet gan tas, ko mēs saucam par elipsoīdu, jo planētai griežoties, tā vidusdaļa izliekas uz āru."
Mūsu planēta nav viendabīga pēc blīvuma un īpašībām - daži apgabali ir blīvāki nekā citi, kas ietekmē Zemes virsmu un tās gravitāciju, piebilda Gošs.
"Gravitācijas caurums" Indijas okeānā, oficiāli saukts par Indijas okeāna zemo ģeoīdu (ģeoīds ir forma, ko okeānu virsma iegūst tikai Zemes gravitācijas un rotācijas ietekmē, ja nav citu faktoru, piemēram, vēju un plūdmaiņu – red.), ir šīs vietas zemākais punkts. Tā ir lielākā gravitācijas anomālija, veidojot apļveida ieplaku, kas sākas tieši pie Indijas dienvidu pusē un aizņem apmēram 3 miljonus kvadrātkilometru. Anomāliju atklāja holandiešu ģeofiziķis Fēlikss Andriss Venings Meiness 1948. gadā, veicot gravitācijas pētījumu no kuģa.
Lai atrastu potenciālo atbildi, Goša un viņas kolēģi izmantoja datoru modeļus, lai atgrieztos 140 miljonus senā pagātnē un redzētu kopējo ainu ģeoloģiski. "Mums ir zināma informācija un zināma pārliecība par to, kā Zeme izskatījās toreiz," viņs sacīja. "Kontinenti un okeāni atradās ļoti dažādās vietās, un arī blīvuma struktūra bija ļoti atšķirīga."
No šī sākumpunkta komanda veica 19 simulācijas līdz mūsdienām, atjaunojot tektonisko plākšņu nobīdi un magmas jeb izkausētā iežu kustību mantijas iekšienē - biezajā Zemes iekšējā slānī, kas atrodas starp kodolu un garozu. Sešos scenārijos izveidojās zems ģeoīds, kas līdzīgs Indijas okeānam.
Atšķirīgais faktors visos sešos šajos modeļos bija magmas klātbūtne ap ģeoīda zemo daļu, kas kopā ar mantijas struktūru, domājams, ir atbildīga par "gravitācijas cauruma" veidošanos, skaidroja Gošs. Simulācijas tika veiktas ar dažādiem magmas blīvuma parametriem.
