Itālijā miltos maļ kukaiņus un taisa makaronus

Eiropas Savienība ir izsniegusi pirmās atļaujas pārtikā izmantot kukaiņu izcelsmes produktus. Itālijas ziemeļos pie Turīnas atrodas valstī lielākā kukaiņu ferma, kur ik dienu aptuveni miljonu izaudzēto circeņu sasaldē, vāra, izkaltē un tad šos sienāžu radiniekus samaļ miltos.

Makaroni, maize, enerģijas batoniņi

Fermas pārvaldnieks Ivans Albano šo saimniecību izrādījis BBC žurnālistei. Gaiši brūnie milti der makaronu, maizes, pankūku cepšanai, arī enerģijas batoniņiem un pat ar kalorijām bagātu dzērienu ražošanai sportistiem.

Tajā pašā laikā Itālijā šo Eiropai jauno pārtikas rūpniecības virzienu ar sajūsmu neuzņem. Aptaujas liecina, ka itāļi nav sajūsmā, un valdība jau sper pirmos soļus, lai aizliegtu kukaiņu izmantošanu Itālijas virtuves svētumu – picu un makaronu – ražošanā. “Mēs pretosimies šim neprātam ar jebkuriem līdzekļiem un jebkurā vietā, jo tas novedīs pie mūsu lauksaimniecības un mūsu kultūras noplicināšanas,” Facebook ierakstījis vicepremjers Mateo Salvini.

Tikmēr Albano lepni saka: “Mūsu ražošana ir ļoti ekoloģiska. Vienam kilogramam circeņu pulvera vajadzīgi tikai 12 litri ūdens.” Lai iegūtu tikpat daudz olbaltumvielu no liellopiem, patēriņš ir tūkstošiem reižu lielāks – kilogramam gaļas 16 000 litru ūdens, aplēsusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Kukaiņkopībai pietiek arī ar daudz mazāku teritoriju, tos nevaino siltumnīcefekta gāzēs.

Garšīgi, veselīgi un ļoti dārgi

Kādā restorānā pie Turīnas šefpavārs gandrīz tūkstoš gadu vecu pastas jeb makaronu recepti ir papildinājis ar 15% circeņu pulvera piedevu mīklai. Tā jūtami smaržo pēc riekstiem. Daži apmeklētāji kategoriski atsakās pieskarties šādai maltītei, bet drosmīgākie ir patīkami pārsteigti par garšu. Turklāt jaunā piedeva ir bagāta ar vitamīniem, šķiedrvielām, minerālvielām un aminoskābēm. Šķīvis circeņu makaronu satur vairāk dzelzs un magnija nekā sulīgs liellopu steiks.

Bet – cenas ziņā circeņi nav pārāk konkurētspējīgi. Albano atzīst, ka pagaidām šis produkts ir kulinārijas dārgais gals, kilograms miltu maksā ap 60 eiro. Paciņa circeņu makaronu var izmaksāt līdz astoņiem eiro, astoņas reizes dārgāk par lielveikala parasto piedāvājumu.

Šī noteikti nav itāļu virtuve

Turklāt Itālijā cieņā ir Vidusjūras diēta, kur vismaz pagaidām kukaiņi nav paredzēti. “Šie produkti ir atkritumi,” sarunā ar BBC dusmīgi saka liellopu fermas īpašnieks Klaudio Lauteri, kura ģimene netālu no Romas saimnieko jau četrās paaudzēs. “Mēs pie tiem neesam pieraduši, tie neietilpst Vidusjūras diētā. Un pagaidām mums nav nojausmas, ko šis ēdiens no kukaiņiem var nodarīt mūsu organismam – nav izslēgts, ka tas ir vienkārši bīstams. Es esmu kategoriski pret šo jauno ēdienu un to neēdīšu!”

Lauteri atgādina, ka itāļi gadsimtiem ilgi ir ēduši gaļu: “Mērenā daudzumā tā noteikti ir veselīga.” Viņš uzskata, ka kukaiņu pārtika pat ir drauds itāļu kulinārijai.

Līdzīgi domā premjerministre Džordžija Meloni, kur Itāliju nosaukusi par “pārtikas superlielvalsti” un izveidojusi jaunu ministriju – Ražots Itālijā, ar mērķi saglabāt valsts kulinārijas tradīcijas. “Uz lielveikalu letēm nonāk produkti no kukaiņiem! Teicami milti, gardi kāpuri – vienkārši delikatese!” Meloni ironizē videoklipā par jauno ministriju. Trīs ministri pat izdevuši četrus rīkojumus, lai neviens nesaistītu ēdamos kukaiņus ar itāļu virtuvi.

Šaubīgs risinājums

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas vērtējuma, lai pabarotu visus pasaules iedzīvotājus, lauksaimniecības ražošanai jāpalielinās par 70 procentiem. Tiesa gan, tirgotavu plaukti drīzāk liecina par naudas, nevis pārtikas trūkumu. Turklāt daudz pārtikas nokļūst atkritumos. Pēc tās pašas ANO datiem, ar visā pasaulē izmestās pārtikas daudzumu gadā varētu paēdināt trīs miljardus cilvēku. Tikmēr dārgi kukaiņu milti nebūs risinājums tiem 735 miljoniem cilvēku, kam ikdienā pietrūkst naudas pilnvērtīgai maltītei.