Aiz propagandas priekškara: krievi baidās no ASV kasešu bumbām

Interesanti, ka temata politiskās divdomības dēļ tikpat kā vairs netiek pārrunāts militārā grupējuma "Vagner" dumpis un tā vadītāja Jevgeņija Prigožina liktenis. Šim stāstam propagandisti, izskatās, ir pielikuši punktu. Toties kaut nedaudz degvielas iesīkstējušajiem zobratiem pielēja ASV lēmums piegādāt Ukrainai kasešu bumbas.

Liekulības paraugstunda

Kremļa ideologiem īsta dāvana laikā, kad nekā jauna par ko runāt nav, bija ASV lēmums piegādāt Ukrainai kasešu bumbas. Jāmin, ka šo ieroču aizliegumu 2008.gadā parakstīja vairāk nekā 100 valstis, starp tām arī tādas nopietnas militāras lielvaras kā Vācija un Francija. Tiesa, starp tām nebija nedz Ukrainas un Krievijas, nedz ASV. Neraugoties uz to, ka Krievija jau kopš kara sākuma Ukrainā izmanto kasešu bumbas, propagandisti to, protams, noliedz. Savukārt par iemeslu, kādēļ Krievija nav pievienojusies kasešu bumbu aizliegumam, tiek minēts tas, ka to nav izdarījusi ASV. Kremļa ideologi ciniski apgalvo, ka Krievija sen jau kā ir gatava šim aizliegumam, taču militārās paritātes nodrošināšanai nevar spert šādu soli, ja to nedara arī ASV.

Viens no galvenajiem propagandistiem, raidījuma "60 minūtes" vadītājs Jevgeņijs Popovs, pauda, ka ar šo lēmumu ir kļuvis skaidrs, ka ASV Ukrainu vēlas padarīt par otru Kambodžu, kur aktīvi tika pielietoti šie nāvējošie ieroči.

Kremļa ideologu liekulīgais satraukums par kasešu bumbu piegādi Ukrainai ir tik cinisks, cik vien cinisks tas var būt, jo pati Krievija, kā jau minēts, kopš kara sākuma Ukrainā ir izmantojusi šos ieročus, turklāt vēršot tos pret civiliedzīvotājiem. Dažāda kalibra militārie eksperti, piemēram, atvaļinātais ģenerālis un pašreizējais Krievijas valsts domes deputāts Andrejs Guruļovs, apgalvo, ka ukraiņi pilnīgi noteikti kasešu bumbas izmantos uzbrukumiem pilsētām un sitīs pa civiliedzīvotājiem. Lai vēl vairāk uzkurinātu paniku krievu sabiedrībā, atsevišķi "politologi" izsaka pieņēmumus, ka kasešu bumbas varētu tikt izmantotas arī uzbrukumiem Krievijas pierobežas pilsētām. Propagandisti nekādā gadījumā neatzīst, ka pati Krievija vairākkārt ir izmantojusi šos nāvējošos ieročus. Turklāt tie tikuši izmantoti ne tikai Ukrainā, bet arī Krievijas-Gruzijas konfliktā, kā arī abos Čečenijas karos.

Tikmēr starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" ir atzinusi, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī agresorvalsts savos uzbrukumos atkārtoti ir izmantojusi kasešu bumbas, kā rezultātā nogalināti vairāki simti civiliedzīvotāju.

"Liecības, kas savāktas, apmeklējot Buču, Hostomeļu un Borodjanku, kur Krievijas okupanti apsūdzēti zvērībās pret iedzīvotājiem, liecina, ka Krievijas karaspēks apdzīvotās vietās izmantojis kasešu munīciju, kasešu bumbas un ārkārtīgi spēcīgas nevadāmas bumbas, kas iznīcinājušas vismaz astoņas dzīvojamās ēkas," vēsta laikraksts "The Guardian". Raksta autori arī norāda, ka starptautiskā izmeklējošās žurnālistikas domnīca "Bellingcat", kas nodarbojas ar kara noziegumu izmeklēšanu, ir izanalizējusi laikraksta savāktos attēlus un apliecina, ka Krievija ir izmantojusi aizliegto kasešu munīciju.

Arī starptautiskā organizācija "Amnesty International" ir atzinusi, ka Krievija ar kasešu bumbām ir nogalinājusi simtiem civiliedzīvotāju Ukrainas pilsētā Harkivā.

Taisnības labad jāpiemin, ka starptautiskā sabiedrība ASV lēmumu piegādāt Ukrainai kasešu bumbas ir uztvērusi ļoti neviennozīmīgi. Vairākas starptautiskās organizācijas ir norādījušas, ka atbildīga šo ieroču pielietošana ir neiespējama pēc definīcijas.

Šo ieroču piegādes "tūlītējs efekts būs lielas daļas morālo pamatu, uz kuriem šajā karā balstās Vašingtona, aizslaucīšana. Daudzie Krievijas kara noziegumi ir labi dokumentēti, taču šis solis, visticamāk, izraisīs apsūdzības ASV liekulībā. Kasešu munīcija ir šausmīgs, nekontrolējams ierocis, kas pamatota iemesla dēļ ir aizliegts lielākajā daļā pasaules. Šis ASV solis neizbēgami nostādīs to zināmā pretrunā ar tās Rietumu sabiedrotajiem, un jebkura šķelšanās šajā aliansē ir tieši tas, ko vēlas un vajag Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam", raksta britu raidsabiedrība BBC.

Tikmēr Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks par kasešu bumbu piegādi tvītoja šādi: "Kasešu munīcija ir ārkārtīgi svarīga Ukrainai. Tā zināmā mērā kompensē mūsu munīcijas deficītu un daļēji atjauno paritāti kaujas laukā. Ņemot vērā faktu, ka Krievija šāda veida munīciju Ukrainā izmanto jau vairāk nekā gadu, tas ir vismaz godīgi. Un patiesībā ar Krieviju ir jārunā tikai tai saprotamā valodā - samērīga spēka valodā."

Krievi lepojas ar Ļvivas apšaudi

Kamēr visa Rietumu pasaule šausmās noelsās par kārtējo Krievijas uzbrukumu civiliedzīvotājiem Ukrainas pilsētā Ļvivā, tikmēr krievu militāristi lepojās ar pilsētas apšaudi, paziņojot, ka ir tikusi iznīcināta militārā infrastruktūra, Ukrainas bruņotie grupējumi, kā arī ārzemju algotņi. Protams, ka neviens militārists pat nepieminēja, ka bojā būtu gājuši vai ievainoti arī civiliedzīvotāji. Tā vietā tika uzskaitīts, kāda kritiskā militārā infrastruktūra atrodas Ļvivā, paziņojot, ka tās iznīcināšana ir bijis leģitīms mērķis un uzbrukums pilsētai bijis pilnībā attaisnojams.

Katru dienu ziņās izskan vēstījumi, cik daudz Rietumu tehnikas ir iznīcināts, cik nogalināti ukraiņu karavīri, kā arī ar lielu pompu vienmēr tiek ziņots, ka starp tiem bijuši arī ārzemju algotņi. Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova 7.jūlijā klāstīja, ka Ukraina "de facto" jau esot zaudējusi, taču Rietumi nevēloties padoties. Saskaņā ar Zaharovas teikto Ukrainas armijas zaudējumi esot šausminoši. Par bojāgājušajiem krievu karavīriem ziņots netiek, it kā tādu nebūtu.

Krievijas opozīcijas medijs "Meduza", kas bāzējas Rīgā, savā interneta vietnē ir publicējis pētījumu par to, cik tad bojā gājuši krievu karavīri. Medijs raksta, ka izmeklējošie žurnālisti kopā ar ekspertiem ar augstu ticamības pakāpi aprēķinājuši, ka kopš kara sākuma 15 mēnešu laikā bojā gājuši 47 000 krievu karavīru. "Tas ir trīs reizes vairāk par kritušajiem Afganistānas karā un deviņas reizes vairāk par kritušajiem pirmā Čečenijas kara laikā. "Meduza" raksta, ka Kremlis apzināti slēpj šos skaitļus savu ģeopolitisko ambīciju dēļ. Un runa pat neesot par to, ka šāda informācija varētu izsaukt protestus sabiedrībā. Vienkārši meli ir kļuvuši par Krievijas varas publiskās stratēģijas pamatu. Jāpiebilst, ka Ukrainas ģenerālštābs vēsta par 234 480 bojāgājušajiem krievu karavīriem, taču šos skaitļus karadarbības dēļ nav iespējams pārbaudīt.

Krievu propagandisti atkārtoti uzsver, ka jebkādas miera sarunas iespējamas tikai uz Krievijai pieņemamiem noteikumiem, vienlaikus apgalvojot, ka Rietumi neesot ieinteresēti panākt mierizlīgumu, jo tikai karš ar Krieviju noturot Rietumu elites pie dzīvības. Protams, ka atkal tiek dziedāta vecā dziesma par to, ka vienīgā valsts, kas vēlas karu ar Krieviju, ir ASV, taču tai piebalso visa Eiropa, jo tā esot "paklausīgs aitu bars, kuru diriģē Vašingtona".

No Lukašenko līdz Somijai

Krievi turpina skrupulozi atspoguļot visus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus par karu Ukrainā. Propagandisti atsaucas uz "baķkas" teikto, ka Zelenskis karu jau ir zaudējis. Vienlaikus tiek atkārtota Lukašenko mantra, ka Baltkrievija nekad neizmantošot kodolieročus, lai uzbruktu, taču noteikti tos piemērošot, ja tiktu apdraudēta valsts suverenitāte. Biedējošākais ir tas, ka Baltkrievijas "suverenitātes apdraudējums" ir plaši interpretējams jēdziens. Lukašenko arī 6. jūlijā paziņoja, ka visi plānotie kodolieroči Baltkrievijā tikšot izvietoti līdz gada beigām.

Krievu "poļitruki" nedaudz pieskarās arī NATO samitam, kas šonedēļ notiek Viļņā. Īstās sarunas par šo notikumu, protams, būs šīs nedēļas propagandas raidījumos. Taču vairāki "politologi" pieminēja Somijas pievienošanos NATO, par to runājot neslēpti aizvainotā tonī. Proti, Krievija nekad nav atteikusies no arhaiskās Aukstā kara domāšanas, kad visa pasaule bija sadalīta lielvalstu ietekmes sfērās. Krievijas ieskatā vēl joprojām vienīgie īstie spēlētāji uz starptautiskās politiskās skatuves ir tikai lielvalstis, kurām ir savas leģitīmas un neaizskaramas "interešu zonas". Līdz šim par šādu savu zināmā mērā vasali Krievija uzskatīja Somiju. Tagad, kad šī neitrālā ziemeļvalsts pievienojas NATO, krievu propagandisti vaimanā, kāda tā ir teju nodevība. Viņi atsaucas uz to, cik labi un draudzīgi Padomju Savienība ir izturējusies pret Somiju, cik veiksmīga bijusi tā sauktā "finlandizācijas" politika. Tam visam cauri spīd neslēpts aizvainojums un neizpratne par notiekošo, jo "jūs taču bijāt mūsējie". Vienlaikus tiek atzīts, ka neko citu nemaz neesot bijis iespējams gaidīt, jo pašreizējā Somijas valdība esot "rusofoba", tāpat kā visa pārējā Eiropa.