ASV ierēdņi ar Lavrovu veikuši slepenas sarunas par Ukrainu

Lavrovs pavadīja ar amerikāņiem vairākas stundas aprīlī Ņujorkā, kur viņš bija ieradies, lai uzstātos ANO Drošības padomē, vēsta "The Moscow Times".

Situāciju ar viņu pārrunāja Starptautisko attiecību padomes prezidents un bijušais diplomāts Ričards Hāss, kā arī Eiropas eksperts Čārlzs Kapčāns un Krievijas eksperts Tomass Greiems, kas iepriekš strādājuši Baltajā namā un Valsts departamentā.

Runa bija par sarežģītākajiem jautājumiem, piemēram, Krievijas okupēto teritoriju likteni un apstākļiem, kurus abas puses uzskatītu par pieņemamiem miera iniciatīvu apspriešanas uzsākšanai.

Bez šīs tikšanās notika vairākas diskusijas, kurās piedalījās vadošo Krievijas analītisko centru vai pētniecības institūtu vadītāji no starptautisko attiecību jomas, kuri, kā tiek uzskatīts, ir tuvi Vladimiram Putinam vai uztur pastāvīgus kontaktus Kremlī. Drošības apsvērumu dēļ medija avoti atteicās nosaukt viņu vārdus.

Pēc divu no viņiem teiktā, vismaz viena bijusī ASV amatpersona braukusi uz Krieviju, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar karu Ukrainā. Tāpat diskusijās piedalījās daži bijušie Pentagona darbinieki, ieskaitot Mēriju Betu Longu, kura bija aizsardzības ministra vietniece un aktīvi sadarbojās ar NATO.

Diplomātijā reizēm tiek organizēti šādi neoficiāli kontakti ar tādu cilvēku piedalīšanos, kuri nav esošās valdības locekļi. Šajā gadījumā līdzīgas tikšanās ir vajadzīgas, lai uzturētu sakaru kanālus ar Krieviju situācijā, kad oficiālie kontakti ir praktiski pārtraukti, un meklētu iespējas sarunām, kompromisu vai diplomātiskus veidus, kā beigt karu, saka avoti.

Pēc viņu teiktā, Džo Baidena administrācijā par šīm sanāksmēm zinājuši, taču tās notikušas ne pēc Baltā nama lūguma. Sarunas dalībnieki ar Lavrovu informēja ASV Nacionālās drošības padomi par tās rezultātiem.

Bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols šādus kontaktus vērtē skeptiski. Pirmkārt, viņš šaubās, vai Krievijā ir palikuši saprātīgi cilvēki, kurus gatavs klausīties Putins.

Otrkārt, jautājuma apspriešana par miera sarunām bez ukraiņiem var iedragāt Baltā nama nostāju, kas publiski uzstāj, ka bez Kijivas nevar apspriest Ukrainas nākotni. Pat šādas neoficiālas sarunas par kara beigām jāved ar Ukrainas pārstāvju piedalīšanos, sacīja Makfols.

Rietumiem, viņaprāt, jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai atgūt visas okupētās zemes, ieskaitot Krimu, bet tās drošības nodrošināšanai ilgtermiņā pēc iespējas ātrāk uzņemt Ukrainu NATO. Par to viņš kopā ar citiem starptautisko attiecību ekspertiem rakstījis vēstulē alianses locekļiem.