Vai šonakt okupanti uzspridzinās Zaporižjas AES? Krievijas amatpersonas jau avansā vaino Ukrainu

"Šodien saņēmām informāciju, kuru esmu pilnvarots paziņot... 5. jūlijā, burtiski naktī, diennakts tumšajā laikā Ukrainas bruņotie spēki mēģinās uzbrukt Zaporižjas AES, izmantojot tāldarbības augstas precizitātes līdzekļus un bezpilota kamikadzes lidaparātus," telekanāla "Rossija 24" ēterā paziņoja Karčaa.

Vēl vairāk — Ukraina grasās no lidaparāta nomest radioaktīvos atkritumus, kurus 3. jūlijā izveda no Dienvidukrainas AES. Rezerves plānā ukraiņi grasoties uzšaut ar raķeti "Točka U", kas aprīkota ar radioaktīvajiem atkritumiem, viņš apgalvoja.

Krievijas okupācijas karaspēks sagrāba Eiropas lielāko atomelektrostaciju pērnā gada martā, pirms tam to intensīvi apšaudot.

Šovasar okupanti jau sarīkoja ekoloģisku katastrofu, uzspridzinot netālo Kahovkas hidroelektrostaciju, šādi applūdinot daudzas apdzīvotas vietas, tostarp pērn rudenī Ukrainas atbrīvoto Hersonas pilsētu, un nodarot briesmīgu postažu. Kā jau ierasts, Krievija notikušajā vainoja Ukrainu.

Pieaugot bažām, ka Krievija varētu veikt spridzināšanu Zaporižjas AES, Ukrainas atbildīgās iestādes ir izvērsušas mācības, kurās gatavojas iespējamās sabotāžas seku likvidācijai.

Jūnija beigās Latvijas Aizsardzības ministrija savā paziņojumā uzsvēra, ka Krievijas iespējamā terorakta Zaporižjas atomelektrostacijā (AES) rezultātā apdraudējums Latvijai būtu niecīgs. TV3 raidījumā “900 sekundes” 28. jūnijā savu versiju par iespējamiem riskiem Latvijai pauda Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

“Mēs esam vērtējuši dažādus scenārijus. Vērtējuši gan mēs paši, gan starptautiski, ko saka eksperti. Ir jāņem vērā mūsu attālums no šīs atomelektrostacijas [Zaporižjas]. Pie radiācijas negadījumiem attālums ir svarīgs faktors. Mēs atrodamies aptuveni 1000 kilometru attālumā, tas ir daudz. Šajā situācijā mēs vērtējam, ja būtu kodolkatastrofa, šī ietekme būtu niecīga vai nebūtiska.  Mūs varbūt sasniegtu radioaktīvās vielas, bet tās būtu tādā daudzumā, kas neietekmētu cilvēku veselību,” toreiz sacīja Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. 

Speciāliste arī minēja, ka katrai atomelektrostacijai ir noteikts vērtējums, kāda varētu būt ietekme kodolavārijas gadījumā. “Starptautiski ir izstrādātas rekomendācijas – pārtikas ierobežojumi, plānojot aizsardzības pasākumus, ir aptuveni 300 kilometru ap atomelektrostaciju.”

Tāpat eksperte atgādināja, ka Zaporižjas atomelektrostacijā reaktori ir apturēti un elektrību neražo. “Tas ir būtisks faktors. Tas nozīmē, ka pirms kāda laika nolemts apturēt reaktoru darbību, lai mazinātu šos riskus,” pauda eksperte.

Jau ziņots, ka Latvijas Radiācijas drošības centrs diennakts režīmā seko radiācijas monitoringa datiem un radiācijas drošības situācijai. Radiācijas drošības centram saņemot informāciju par notikumu, un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām sniegtu sabiedrībai rekomendācijas par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.