Pasaulē

Putins pirmo reizi kopš "Vagner" dumpja stājies ārvalstu līderu priekšā. Ko viņš sacīja?

Jauns.lv

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien, 4. jūlijā, ārvalstu līderu priekšā stājās pirmo reizi kopš privātā militārā grupējuma "Vagner" sacelšanās, kas kļuva par lielāko draudu viņa režīmam 23 gadu laikā kopš atrašanās pie varas.

Putins pirmo reizi kopš "Vagner" dumpja stājies ār...

Uzstājoties Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstu vadītāju priekšā, (organizācija, kurā ietilpst arī Ķīna un Indija), Putins steidzies kliedēt šaubas, ka zaudējis kontroli pār situāciju Krievijā, vēsta "The Moscow Times".

"Krievijas tauta ir kā nekad konsolidēta," apliecināja Putins, uzrunājot Ķīnas priekšsēdētāju Sji Dzjiņpinu un Indijas premjeru Narēndru Modi.

foto: AP/Scanpix
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstu videokonferencē. Maskavā, Kremlī 2023. gada 4. jūlijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstu videokonferencē. Maskavā, Kremlī 2023. gada 4. jūlijā.

Lai gan pirms "Vagner" dumpja Jevgēņija Prigožina darbību akceptēja 58% Krievijas pilsoņu, bet pēc tam — gandrīz trešdaļa saglabāja atbalstu, pēc Putina teiktā, nekādas šķelšanās Krievijas sabiedrībā nebija un nav.

"Saliedētību un augsto atbildību par tēvzemes likteni Krievijas politiskās aprindas, visa sabiedrība uzskatāmi demonstrēja, nostājoties vienotā frontē pret bruņota dumpja mēģinājumu," paziņoja prezidents (viņu citē TASS).

Putins piebilda, ka "pateicas" un "augstu novērtē" reakciju uz notikumiem Krievijā no Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstu puses, kuras, pēc Krievijas prezidenta teiktā, atbalstījušas Kremļa rīcību "konstitucionālās iekārtas, pilsoņu dzīvības un drošības aizsardzībai".

Indijas premjers, kurš pērn atcēla ikgadējo klātienes tikšanos ar Putinu kodoldraudu dēļ pret Ukrainu, kļuvis par vienu no pēdējiem, kas piezvanījis Krievijas prezidentam pēc "Vagner" sacelšanās. Pēc Kremļa ziņām, viņu saruna notikusi tikai 30. jūnijā — nedēļu pēc tam, kad Prigožins apturēja tankus un piekrita "doties uz Baltkrieviju".

Sji Dzjiņpins nemaz nerīkoja publiskas sarunas ar Putinu, bet Ķīnas Ārlietu ministrija neveiksmīgo militāro puču nodēvēja par Krievijas "iekšējo lietu".

Li Hui, priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina īpašais sūtnis miera noregulējumam Ukrainā jau maija vizītes laikā Kijivā paudis satraukumu par Putina perspektīvām un to, vai viņš spēs noturēt varu, "Nikkei Asi"  pastāstīja augsta ranga Ukrainas amatpersona, kas piedalījās sarunās.

Pēc viņa teiktā, Li Hui centies saprast, cik nopietni Kijiva ir apņēmusies pretuzbrukumā atkarot okupētās teritorijas, jo "pat Ukrainas ierobežotie panākumi var izprovocēt destabilizāciju Krievijā".

Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstis šobrīd ir astoņas — Krievija, Indija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Ķīna, Pakistāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna.