Tas esot apvērsumus! Zinātnieki ar neitrīno palīdzību novēro mūsu galaktiku pavisam jaunā veidā
Cilvēki tūkstošiem gadu ir ar bijību skatījušies uz plašo zvaigžņu straumi, kas spoži un blāvi mirdz Zemes naksnīgajās debesīs, kas veido Piena ceļu. Tomēr mūsu galaktika, Piena ceļš, tagad pirmo reizi tiek novērota pavisam jaunā veidā.
Zinātnieki ceturtdien, 29. jūnijā, paziņoja, ka ir izveidojuši Piena ceļa attēlu, kas nav balstīts uz elektromagnētisko starojumu - gaismu, bet gan uz subatomiskām daļiņām, ko sauc par neitrīno (elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā – red.). Viņi atklāja augstas enerģijas neitrīno ledū dziļi zem Antarktīdas virsmas, pēc tam izsekoja to avota vietām Piena ceļā - pirmo reizi tika novērotas šīs daļiņas, kas rodas no mūsu galaktikas.
Šis skats būtiski atšķiras no tā, ko mēs varam redzēt ar savām acīm vai ar instrumentiem, kas mēra citus elektromagnētiskos avotus, piemēram, radioviļņus, mikroviļņus, infrasarkanos, ultravioletos, rentgena un gamma starus. Pateicoties to gaismai, tās nav novērojamas zvaigznes, planētas un citas lietas, bet gan noslēpumainie neitrīno avoti, kuru izcelsme ir galaktikā, iespējams, eksplozīvu zvaigžņu nāves paliekas, ko sauc par supernovām.
Neitrīno tika atklāti desmit gadu laikā “IceCube” neitrīno observatorijā ASV zinātniskās pētniecības stacijā Dienvidpolā, izmantojot vairāk nekā 5000 sensoru, kas aptver neliela kalnu. "Šis novērojums ir revolucionārs. Tas noteica galaktiku kā neitrīno avotu. Katrs turpmākais darbs liks atsaukties uz šo novērojumu," sacīja “Georgia Tech” fiziķis Ignacio Taboada, “IceCube” pētījuma pārstāvis.
"Kad 2013. gadā atklājām kosmiskas izcelsmes neitrīno, mums bija zināms pārsteigums, ka neatradām plūsmu, kas būtu radusies tuvējos mūsu pašu galaktikas avotos. Galaktiskajiem avotiem bija jādominē debesīs, kā tas notiek visiem gaismas viļņu garumiem. Mums vajadzēja desmit gadu, lai atklātu savu galaktiku," sacīja Viskonsinas Universitātes fiziķis un “IceCube” vadošais zinātnieks Frensiss Halzens.
Neitrīno ir elektriski neitrāli, tos nespēj ietekmēt pat spēcīgs magnētiskais lauks, un tie reti mijiedarbojas ar matēriju, izpelnoties segvārdu "spoku daļiņa". Neitrīno ceļojot pa kosmosu, tie netraucēti iziet cauri matērijai – zvaigznēm, planētām un arī cilvēkiem.
"Tāpat kā gaisma iet cauri stiklam bez apstājas, neitrīno var iziet cauri visam, tostarp visai planētai Zeme," sacīja Taboada.
"Neitrīno ir elementārdaļiņa, kas nozīmē, ka tie nesastāv no nekā mazāka. Tie nav "materiālu" celtniecības bloki, piemēram, elektroni un kvarki, bet tie rodas kodolprocesos. Tie rodas arī tad, kad protoni ( subatomiskās daļiņas) un (atomu) kodoli mijiedarbojas ar ļoti lielu enerģiju," sacīja fiziķis Naoko Kurahashi Neilsons no Dreksela universitātes Filadelfijā, pētnieku grupas loceklis, kas detalizēti izklāstīja atklājumus žurnālā “Science”.
Daudzus Visuma aspektus nevar atšifrēt, izmantojot tikai gaismu. Iespēja izmantot daļiņas, piemēram, neitrīno astronomijā, ļauj veikt stingrāku pārbaudi, tāpat kā 2016. gadā paziņotais viļņošanās apstiprinājums laiktelpā, ko sauc par gravitācijas viļņiem, atklāja vēl vienu jaunu robežu.
