"Titan" zemūdenē bojāgājušais jaunietis cerēja uzstādīt savdabīgu rekordu: "Es to izdarīšu 3700 metru dziļumā pie "Titānika"!"
Zemūdenes "Titan" katastrofā bojā gājušais jaunietis Sulemans Davūds bija paņēmis Rubika kubu, jo vēlējies labot tā salikšanas pasaules rekordu, viņa māte Kristīna Davūda pastāstīja intervijā britu raidsabiedrībai BBC.
19 gadus vecais Sulemans bija iesniedzis pieteikumu Ginesa rekordu grāmatai, bet viņa tēvs Šahzada bija paņēmis kameru, lai iemūžinātu šo mirkli. Taču tam nebija lemts piepildīties, un Sulemans ar Šahzadu gāja bojā kopā ar trim citiem cilvēkiem — 61 gadu veco "Titan" īpašnieces "OceanGate" vadītāju Stoktonu Rašu, 58 gadus veco uzņēmēju Hamišu Hārdingu un 77 gadus veco franču pētnieku un bijušo flotes nirēju Polu-Anrī Naržolē.
Sulemana māte piebilda, ka viņam tik ļoti patika Rubika kubs, ka to vienmēr nēsāja līdzi, pārsteidzot skatītājus ar savām spējām nieka 12 sekundēs to salikt.
Šoreiz viņš bija nolēmis šādu panākumu sasniegt okeāna dzelmē. “Viņš teica: “Es salikšu Rubika kubu 3700 metru dziļumā pie “Titānika”.”.
Tiesa, šai versijai nepiekrīt Sulemana tante Azme Davūda. Atsaucoties uz viņas teikto "NBC News", izdevums "New York Post" vēsta, ka jaunietis bija šausmās par perspektīvu nolaisties dzelmē, un piekrita ekspedīcijai tikai tādēļ, lai sagādātu gandarījumu savam tēvam, kurš jau kopš jaunības esot bijis "pilnīgi apsēsts" ar slaveno "Titānika" vraku. Viņa izteicās, ka briesmīgi pārdzīvoja mirkļus, kad notika zemūdenes meklēšanas operācija — kaut gan pēdējo gadu laikā neuzturēja attiecības ar savu brāli, viņai bija cieši sakari ar brāļadēlu. Kaut gan arī Azmi esot fascinējis "Titāniks", viņa nekad nepiekristu kāpt zemūdenē, lai to apskatītu. "Pat ja man dotu miljonu dolāru, es nekāptu "Titan"," viņa izteicās.
Zemūdene "Titan" un tās glābšanas operācija
Glābēju komanda atzinusi par mirušiem piecus cilvēkus, kas svētdien ar dziļūdens zemūdeni "Titan" devās dzelmē Atlantijas okeāna ziemeļos, lai aplūkotu ...
Kristīna un viņas 17 gadus vecā meita Alīna atradās uz zemūdenes atbalsta kuģa “Polar Prince”, kad saņēma ziņu par sakaru pazušanu ar “Titan”.
“Es tobrīd nesapratu, ko tas nozīmē, un kopš tā mirkļa viss kļuva aizvien sliktāk,” viņa sacīja. “Domāju, ka manas cerības pazuda, kad pagāja 96 stundas”. Tieši tad viņa nosūtīja ziņu savai ģimenei. “Es teicu: “Gatavojos vissliktākajam.” Tajā brīdī es pazaudēju cerību.”
Meita izturējusi ilgāk. “Viņa nezaudēja cerību līdz krasta apsardzes zvanam, kad viņi informēja par atrastajām atlūzām”.
Sākotnēji viņa bija plānojusi kopā ar vīru apskatīt “Titānika” vraku, taču “Covid-19” pandēmijas dēļ ceļojums tika atcelts. “Tad es atdevu savu vietu [Sulemanam], jo viņš ļoti gribēja doties ekspedīcijā,” viņa sacīja.
Sākumā nekas neliecināja par gaidāmo nelaimi. Kristīna sacīja, ka ģimenes locekļi apskāvās un jokoja, kad viņas vīrs un dēls iekāpa “Titan”. “Es ļoti priecājos par viņiem, viņi abi jau sen to ļoti gribēja izdarīt,” viņa teica.
Bēdu satriektā Kristīna piebilda, ka kopā ar meitu mēģinās iemācīties salikt Rubika kubu par godu Sulemanam un turpinās vīra iesākto darbu. “Viņš bija iesaistīts ļoti daudzās lietās, palīdzēja tik daudziem cilvēkiem,” sacīja Kristīna. “Tas ir svarīgi arī manai meitai.”
Viņa atteicās komentēt notiekošo izmeklēšanu, taču uz jautājumu, vai spēs atgūt sirdsmieru, atbildēja: “Vai maz tāda lieta pastāv? Es nezinu.”