Somija nedos vairs naudu Krievijas draugiem Āfrikā
Brāļošanās ar Krieviju Āfrikas valstīm var maksāt dārgi – jaunā Somijas valdība noskaņota izbeigt palīdzību tiem, kuri atbalsta Maskavu un tās karu pret Ukrainu.
Šim piemēram varētu sekot arī citas Eiropas valstis. “Dažas Āfrikas valstis paudušas savu atbalstu Krievijai. Mēs tām sekosim,” paudis Somijas ārējās tirdzniecības un attīstības ministrs Ville Tavio, norādot, ka valdība plāno samazināt palīdzību attīstības valstīm par apmēram miljardu eiro.
Somija ar starptautisko programmu un organizāciju starpniecību ik gadu attīstības valstīm piešķir dažus miljardus eiro. Helsinki pēc ANO ieteikuma uzņēmās humānajai palīdzībai veltīt līdz 0,7% no IKP, ko gan nav izdevies sasniegt.
Somija jau ir pārtraukusi tiešo palīdzību dažām Āfrikas un Centrālamerikas valstīm, piemēram, 2019. gadā Zambijai, ko finansēja 45 gadus, līdz secināja, ka nauda tiek izšķērdēta.
2012. gadā Helsinki pārtrauca finansēt Nikaragvu, kur iedibināta diktatūra, no 2007. gada neatbalsta Ēģipti un Namībiju.
Pēc Krievijas pagājušā gada iebrukuma Ukrainā gandrīz puse Āfrikas valstu neatbalstīja ANO rezolūciju par tās nosodījumu – 25 valstis atturējās vai nepiedalījās balsojumā, Eritreja atklāti nostājās Maskavas pusē.
Jūnijā Pēterburgas ekonomiskajā forumā Alžīrijas prezidents Abdelmadžids Tebuns pat nosauca Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par “visas cilvēces draugu”. Viņš bija vienīgais no ārvalstu līderiem, kas piekrita sēdēt blakus Putinam.
Aizvadītajās brīvdienās Maskavā ieradās Āfrikas valstu delegācija ar Dienvidāfrikas prezidentu Sirilu Ramafosu priekšgalā, lai apspriestu savu miera plānu. Piedalījās arī Zambijas, Senegālas, Komoru salu prezidenti, Ēģiptes premjerministrs un Ugandas ārlietu ministrs. Putins vainu par karu ierasti uzvēla Ukrainai un rietumiem.
Pirms tam Āfrikas misija apmeklēja Kijivu un iepazinās arī ar Bučā pastrādātajiem Krievijas armijas kara noziegumiem. Vizītes dienā Krievija atsūtīja “sveicienu” – izšāva uz Kijivu 12 raķetes, kuras visas ukraiņi notrieca.
Afrikāņu piedāvāto “miera plānu” Ukraina ir kategoriski noraidījusi – tajā tomēr nav punkta par Krievijas karaspēka izvešanu, bet tikai runāts par miera sarunām un uguns pārtraukšanu. Cita starpā uzsvērta valstu suverenitāte, karagūstekņu apmaiņa, no Ukrainas deportēto bērnu atdošana.
Eiropas Savienība neatbalsta tādus miera plānus, kas paredz “konflikta iesaldēšanu”. Putins paziņojis, ka Krievija grib paturēt Krimu un citas šobrīd iekarotās teritorijas.
