Polijas vadībā dažas NATO valstis varētu ievest karaspēku Ukrainā, pavēsta Rasmusens 

Rasmusens brīdināja, ka arī tad, ja noteiktu NATO valstu grupa sniegs Ukrainai drošības garantijas, citas valstis nepieļaus, ka Ukrainas uzņemšana NATO tiek izslēgta no turpmākās dienas kārtības Viļņa gaidāmajā samitā.

“Ja NATO nespēs vienoties par skaidru Ukrainas ceļu pretī uzņemšanai aliansē, pastāv liela iespējamība, ka dažas NATO valstis rīkosies neatkarīgi no kopējās pozīcijas. Mēs zinām, ka Polija ļoti aktīvi iesaistās konkrēta atbalsta sniegšanā Ukrainai. Un es neizslēdzu, ka Polija varētu uzņemties vēl nozīmīgāku lomu šajā kontekstā, un tam varētu sekot arī Baltijas valstis, tostarp ietverot arī iespēju, ka Ukrainā tiek izvietots karaspēks,” savu viedokli pauda bijušais NATO ģenerālsekretārs.

“Manuprāt, poļi varētu nopietni apsvērt karaspēka ievešanu Ukrainā un aktīvas koalīcijas izveidi, ja Ukraina nesaņems nopietnus solījumus Viļņas samitā. Mēs nedrīkstam novērtēt par zemu poļu sajūtas šajā jautājumā – viņi uzskata, ka Rietumeiropa pārāk ilgi nav ieklausījusies viņu brīdinājumos par patieso Krievijas mentalitāti.”

Viņa ieskatā Ukrainai būtu visas juridiskās tiesības lūgt šāda veida militāro palīdzību.

Rasmusens norādīja, ka Ukrainai noteikti ir jāsniedz rakstiskas drošības garantijas, un vēlams, lai tas notiktu vēl pirms samita, taču ārpus NATO struktūras. Šīm garantijām jāietver dalīšanās ar izlūkošanas informāciju, kopīgas militārās mācības ar Ukrainas karavīriem, munīcijas ražošanas pieaugumu, savstarpējo sadarbību NATO ietvaros un pietiekamu Ukrainas apgādi ar ieročiem, lai atturētu Krieviju no jauniem uzbrukumiem.

Viņš piebilda, ka ar drošības garantijām var nebūt pietiekami. “Dažas NATO valstis var lemt par labu drošības garantijām, lai izvairītos no īstas diskusijas par Ukrainas dalību aliansē. Šīs valstis cer, ka garantiju sniegšana ļaus šo jautājumu apiet. Nedomāju, ka tas ir iespējams. Esmu runājis ar vairākiem Austrumeiropas valstu līderiem, un Austrumu un Centrāleiropas valstu sabiedroto vidū ir cieša pārliecība par to, ka Ukrainai jānodrošina pārskatāms ceļš uz dalību aliansē,” atklāja Rasmusens.

Bijušais NATO vadītājs uzskata, ka Ukrainu nedrīkst atstāt NATO “uzgaidāmajā telpā” uz nenoteiktu laiku, kā arī nevajadzētu izvirzīt priekšnosacījumus tās uzņemšanai, jo tādu nebija ne Zviedrijai, ne Somijai. Viņš arī stingri noraidīja argumentu, ka Ukrainu nevajadzētu uzņemt NATO līdz karadarbības izbeigšanai, jo šāds nosacījums praktiski piešķirtu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam veto tiesības Ukrainas uzņemšanai.