Ko par karu Ukrainā domā globālie dienvidi?
Kamēr Rietumi bijuši aizņemti ar visa veida palīdzības sniegšanu Ukrainai, Krievija aizvadītā gada laikā ir stiprinājusi attiecības ar tā saucamajiem globālajiem dienvidiem, tostarp pārdodot vairāk energoresursu Indijai un Ķīnai. Savukārt Āfrikā Krievija labas attiecības kopusi jau gadiem ilgi. Līdz ar to šajā pasaules daļā par karu Ukrainā tiek runāts Krievijai daudz tīkamākā tonī un brutālo Krievijas iebrukumu kaimiņvalstī pārāk neuzskata par savu problēmu.
"Eiropā un Ukrainā arvien vairāk kļūst skaidrs, ka pastāv risks, ka šis karš būtībā tiks uzskatīts par Eiropas konfliktu, par kuru citām valstīm nav jāuztraucas un nav jānosoda," brīdinājis Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) eksperts Naidžels Goulds Deiviss.
Ar globālajiem dienvidiem parasti tiek saprasta Āfrika, Latīņamerika un Karību jūras reģions, Klusā okeāna salas un Āzija, izņemot Izraēlu, Japānu un Dienvidkoreju. Tas ir plašs reģions, kurā dažas valstis ir nozīmīgākas par citām, jo sasniegušas tādu ietekmi un ekonomisko varu, ka Rietumi vairs nevar viegli izdarīt uz tām spiedienu. Šajā valstu grupā sastopama viedokļu dažādība jautājumā par karu Ukrainā, bet neviena no tām nesteidzas palīgā Kijivai.
Par Ķīnas nostāju Ukrainas kara jautājumā ir daudz rakstīts un spriests. Ķīna un Krievija pēdējos gados ir pastiprinājušas ekonomisko sadarbību un diplomātiskos kontaktus, un kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā abu valstu stratēģiskā partnerība ir kļuvusi vēl ciešāka. Ķīna apgalvo, ka ir neitrāla Krievijas un Ukrainas konfliktā, taču atteikusies nosodīt Maskavu. Tikmēr par citām valstīm diskutēts mazāk, un tās palikušas Rietumu mediju uzmanības ēnā.
Centieni pārvilināt Latīņameriku Eiropas un Ukrainas pusē
Eiropas līderi un institūcijas pēdējos mēnešos ir pievērsušas pastiprinātu uzmanību Latīņamerikai. Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs nesen vizītē Čīlē centās pievilināt Latīņamerikas valdības tuvāk Rietumiem, apgalvojot, ka reģions ir pelnījis lielāku teikšanu uz starptautiskās politiskās skatuves, un paužot atbalstu Brazīlijas kļūšanai par ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli.
Eiropas Savienība (ES) pēdējos mēnešos izrādījusi līdzīgu iniciatīvu. Vizītēs uz Latīņameriku devies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, bet drīzumā uz Brazīliju pošas Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, lai apspriestu ilgi gatavoto ES un Latīņamerikas tirdzniecības vienošanos. Jūnija otrajā nedēļā uz Čīli, Brazīliju un Argentīnu gatavojas doties Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, apliecinājušas trīs informētas amatpersonas. Vizīšu oficiālais iemesls lielākoties ir tirdzniecība, bet patiesie nolūki ir daudz plašāki - pārvilināt Latīņamerikas valstis savā pusē gan Ukrainas jautājumā, gan plašākajā ģeopolitiskajā cīņā ar Krieviju un Ķīnu.
Attieksme pret Ķīnu, iespējams, ir pats sarežģītākais jautājums. Neviena Latīņamerikas kreisā valdība nevēlas sabojāt attiecības ar Pekinu vai nokļūt situācijā, kurā tai būtu jāizvēlas starp tirdzniecību ar Ķīnu vai ASV. Latīņamerikas tirdzniecības saites ar Ķīnu ir daudz plašākas nekā ar Krieviju, un Pekina joprojām ir gan Brazīlijas, gan Čīles lielākā tirdzniecības partnere. Komentējot neseno Kleverlija vizīti, kāda Čīles amatpersona pauda vilšanos, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs nav piedāvājis lielākus labumus, lai pārvilinātu Čīli savā pusē. "Ja vēlaties sacensties ar Ķīnu, jums ir jāmaksā. Jums kaut kas jādod apmaiņā," sacīja amatpersona.
Latīņamerikas ieroči
Teorētiski Latīņamerikas valstu armijas varētu nodot Ukrainai vērtīgus ieročus. Čīlei un Brazīlijai ir simtiem Vācijā ražoto tanku "Leopard". Kolumbija, Peru, Meksika, Argentīna, Brazīlija un Ekvadora savulaik iegādājušās Krievijā ražotos helikopterus MiG un vairākas no tām sapirkušās arī krievu zeme-gaiss raķetes un prettanku raķetes, kuras Ukrainas armijai būtu ērti lietojamas.
Taču Argentīna, Čīle un Brazīlija ir noraidījušas Rietumu aicinājumus sniegt Ukrainai militāru atbalstu. Atsaucību neguva arī ASV piedāvājums palīdzēt tām aizvietot Ukrainai nodotos novecojušos, Krievijā ražotos ieročus ar modernāku amerikāņu militāro aprīkojumu.
Kolumbijas prezidents Gustavo Petro paziņoja, ka labāk pieļaus ieroču pārvēršanos lūžņos Kolumbijā nekā sūtīs Krievijā ražotos ieročus uz Ukrainu, lai pagarinātu karu. "Mēs neesam nevienā pusē. Mēs esam par mieru," sacīja Petro. Arī Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva paziņoja, ka Brazīlija nav ieinteresēta munīcijas nodošanā, lai to izmantotu karā starp Ukrainu un Krieviju, un uzsvēra, ka "Brazīlija ir miera valsts". Kaimiņvalsts Argentīna ieņēma līdzīgu nostāju, Aizsardzības ministrijai paziņojot, ka "Argentīna nesadarbosies ar karu" un nesūtīs ieročus izmantošanai konfliktā Eiropā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs janvāra beigās devās vizītē uz Brazīliju, Argentīnu un Čīli, bet atgriezās mājās tukšām rokām. Lula noraidīja Vācijas lūgumu pārdot tanku munīciju Berlīnei, kas tālāk to nosūtītu Ukrainai, un Argentīnas prezidents Alberto Fernandess noraidīja ieroču sūtīšanu uz Eiropu. Čīles prezidents Gabriels Boričs piedāvāja Kijivai palīdzību vienīgi atmīnēšanā. Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors pat kritizēja Vāciju par lēmumu nodot Ukrainai tankus.
Neviena no šīm valstīm nav pievienojusies Maskavas lojālajiem sabiedrotajiem reģionā - Kubai, Nikaragvai un Venecuēlai -, un vairums ir nosodījušas Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet neviena, vismaz pagaidām, negrasās dot Ukrainai ieročus vai piemērot bargas sankcijas Krievijai.
Savdabīgā Brazīlija
Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva, kurš atgriezās prezidenta amatā janvārī, pēdējā laikā kļuvis par pieprasītu politiķi starptautiskajās aprindās. Aprīlī viņš viesojās Ķīnā un Eiropā, bet mēnesi vēlāk tika uzaicināts uz G7 samitu Japānā. Lula arī bijis aizņemts, atjaunojot Brazīlijas reģionālās saites Latīņamerikā un vēlas stiprināt BRICS banku. Kreisās politikas veterāns pēc četriem galēji labējā prezidenta Žaira Bolsonaru valdīšanas gadiem cenšas piekopt "daudzu draugu" pieeju un atjaunot Brazīlijas saites ar Rietumiem, taču Ukrainas jautājuma dēļ spriedze attiecībās saglabājas.
Lula ir piedāvājis izveidot valstu grupu, kas varētu uzstāties kā starpnieki Krievijas un Ukrainas sarunās. Lulas miera centieni, iespējams, ir labi domāti, bet viņa izteikumi par Ukrainu likuši Rietumu politiķiem saraukt uzacis. Piemēram, aprīlī viņš izteicās, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nevarot "gribēt visu", un mudināja Kijivu atteikties no Krimas, lai uzsāktu miera sarunas. Lula arī izteicies, ka Kijiva un Maskava ir vienlīdzīgi atbildīgas par kara izcelšanos un Savienotās Valstis ir pagarinājušas karu. Vēlāk gan viņš mēģināja mīkstināt savu nostāju, apgalvojot, ka nekad nav vienādojis Ukrainu un Krieviju. Brazīlijas diplomāti arī atgādināja, ka Brazīlija bija vienīgā no BRICS grupas, kas ietver arī Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfrikas Republiku, kas atbalstīja ANO rezolūciju, kurā Krievija tika aicināta izvest karavīrus no Ukrainas.
Rietumu valstis uz Lulas retoriku reaģēja asi. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pārmeta Lulam Krievijas un Ķīnas propagandas atkārtošanu, un Ukraina aicināja viņu apmeklēt valsti, lai izprastu kara būtību.
ASV ietekme Brazīlijā kopš 2001. gada ir mazinājusies, Vašingtonai vispirms pievēršot vairāk uzmanības Tuvajiem Austrumiem un pēc tam Āzijai. Tikmēr Ķīna aizstāja Savienotās Valstis kā Brazīlijas nozīmīgākā ekonomiskā partnere.
Lai gan Otrā pasaules kara un Aukstā kara laikā Brazīlija pietuvinājās Rietumiem, tai neatkarīgi no valdības noslieces pa labi vai kreisi izsenis bijušas labas un ērtas attiecības ar Krieviju. 2022. gada februārī neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā toreizējais Brazīlijas prezidents Bolsonaru apmeklēja Maskavu un apliecināja solidaritāti ar Krieviju. Bolsonaru apgalvoja, ka devies uz Maskavu, lai nodrošinātu Krievijas minerālmēslu piegādi Brazīlijai, bet, visticamāk, gribēja pirms vēlēšanām parādīt brazīliešiem, ka viņam vēl palikuši draugi ārzemēs. Vēlēšanās viņš zaudēja Lulam.
Brazīlija arī saskata liekulību ASV paziņojumos par liberālās, noteikumos balstītās pasaules kārtības aizstāvēšanu, jo tās skatījumā Savienotās Valstis vienmēr izturējušās pret to kā pret pakļauto. Brazīlija vēlas, lai Rietumi to uztver nopietni, un tās skatījumā labākais veids, kā stiprināt savas pozīcijas, ir radīt multipolāru pasaules kārtību un uzturēt labas attiecības ar visām pusēm un gūt labumu no visiem. Brazīlijas nostāja šajā ziņā nav jauna. Mainījies ir globālais konteksts, kurā Lulam tagad jārīkojas, un to, ko kādreiz uzskatīja par progresīvu tiekšanos pēc autonomas un pārliecinošas ārpolitikas, tagad daudzi Brazīlijā un Rietumos uzskata par šķelšanos, neatbilstošu politiku vai pat nodevību, norādījis amerikāņu izdevums "Foreign Policy" rakstā par Brazīlijas politiku Ukrainas jautājumā.
Izvairīgā Indija
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šomēnes Hirosimā pirmo reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma tikās ar Indijas premjerministru Narendru Modi, kurš izvairījies kritizēt Maskavu. G7 samita ietvaros tika gaidīta arī Zelenska un Lulas tikšanās, bet tā izpalika. Oficiālais iemesls tikšanās atcelšanai bija politiķu grafiku nesavienojamība, bet, iespējams, sava loma bija arī Brazīlijas prezidenta pretrunīgajiem izteikumiem par karu Ukrainā.
Pirms tam Zelenskis negaidīti ieradās Saūda Arābijā uz Džidā notiekošo Arābu Līgas samitu, kas deva viņam iespēju paust savu vēstījumu Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu līderiem. Persijas līča valstis, kurām visumā ir labas attiecības ar Maskavu, līdz šim Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu ieturējušas neitralitāti.
Lai gan Modi līdz šim tā arī nav nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, viņš sarunā ar Zelenski solīja, ka Indija darīs visu, ko spēs, lai palīdzētu izbeigt karu.
Modi sacīja, ka karš Ukrainā ir liela problēma visai pasaulei un tas atstājis ietekmi uz visu pasauli. "Bet es neuzskatu, ka tas ir tikai ekonomikas vai politikas jautājums. Man tas ir cilvēcības jautājums," viņš piebilda. Indija ir sniegusi humāno palīdzību Ukrainai, bet nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju un nav nosodījusi Krieviju Apvienotajās Nācijās. Indijai ir ilgstošas attiecības ar Krieviju, gadu gaitā tā iegādājusies daudz Krievijas ieroču un kopš Ukrainas kara sākuma ir importējusi rekordlielu daudzumu lētas Krievijas jēlnaftas.
Indijas ziņu vietne "The Wire" Indijas nostāju Ukrainas jautājumā raksturoja kā mulsinošu. "Es baidos, ka mēs vai nu neesam pārdomājuši, ko sakām, un vienkārši sakām to, kas izklausās pareizi, vai arī esam pretrunā paši sev un pat radām precedentus, kurus mēs ļoti nožēlotu, ja tos izmantotu pret mums," norādījis "The Wire" žurnālists Karans Thapars, piebilstot, ka Indijas premjerministrs un ārlietu ministrs nekritizē Krieviju un bieži pat vairās saukt Ukrainā notiekošo par karu.
Šķelšanās starp ziemeļiem un dienvidiem
Šķelšanās starp tā dēvētajiem globālajiem ziemeļiem un dienvidiem kļuva labi redzama jau pirmajā ANO balsojumā par karu Ukrainā. 2022. gada 2. martā, kad ANO Ģenerālā asambleja sapulcējās uz balsojumu par rezolūciju, kurā nosodīts Krievijas iebrukums, 35 valstis atturējās no balsošanas, tai skaitā vairākas vadošās globālo dienvidu valstis, piemēram, Ķīna, Indija, Dienvidāfrikas Republika un Senegāla. Vairāku valstu pārstāvji, to vidū Marokas, Venecuēlas un Etiopijas vienkārši nebija klāt balsošanā. Šīs valstis atturējās pat no oficiālas atturēšanās. Tomēr rezolūcija tika pieņemta ar 141 balsi par.
Laikam ritot, šī plaisa nav kļuvusi šaurāka. Apritot pirmajai Ukrainas kara gadskārtai, Dienvidāfrikas Republika rīkoja kopīgas militārās mācības ar Krieviju un Ķīnu. Arī citas valstis nebūt nesteidzas palīgā Ukrainai. Eksperti norādījuši, ka neitralitātes arguments, ko izspēlējušas daudzas globālo dienvidu valstis, faktiski ir nācis par labu Krievijai, vismaz ekonomiskajā plānā noteikti, februārī secināja Francijas telekanāls "France 24".
Politologi norāda, ka Ukraina sākusi pievērst lielāku uzmanību globālajiem dienvidiem un šiem centieniem ir arvien lielāka nozīme, ņemot vērā, ka parādās arvien vairāk dažādu ideju kara izbeigšanai.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba nesen devās uz Maroku, kas bija viņa otrais brauciens uz Āfriku kopš kara sākuma. Ministrs sacīja, ka viņa galvenā prioritāte ir popularizēt Zelenska ierosināto miera plānu, kas paredz visu Krievijas karavīru aiziešanu no Ukrainas teritorijas.
Daudzās Āfrikas valstīs Krievija netiek uzskatīta par vienu no lielākajām koloniālajām varām atšķirībā no Eiropas. Tuvajos Austrumos ir izplatīta ciniska attieksme pret ASV un sabiedrotajiem, un tas atspoguļojies arī šo valstu attieksmēs pret karu Ukrainā. Protams, klāt visam nāk arī ekonomiskie apsvērumi. Daudzām valstīm nāktos grūti salāgot savas ekonomiskās intereses ar lielāku atbalstu Ukrainai un sankcijām pret Krieviju.
Arī Latīņamerikas nostāju diktē vēsturiskās attieksmes, vēlme gūt labumu no visām pusēm un ekonomiskie apsvērumi. Karš nepatīk nevienam, jo tā sekas jūtamas visā pasaulē. No augošajām pārtikas produktu cenām un nedrošības pārtikas jomā cietuši daudzu valstu iedzīvotāji. Gandrīz droši var apgalvot, ka lielais vairums valstu patiešām vēlas kara beigas un pēc iespējas ātrāk, bet nebūt ne visām rūp, kas tajā uzvarēs.
Avoti: CNN, "Politico", "The Conversation", "Foreign Policy", "Reuters", "Financial Times", "The Wire", "France 24".
