Zemes garozā atrasts 400 kilometru plats krāteris, ko radījis meteorīta trieciens
Austrālijas vidienē zinātnieki dziļi Zemes garozā atraduši lielākās pasaulē zināmās sena meteorīta trieciena pēdas, kas aptver 400 kilometrus plašu teritoriju. Par saviem atklājumiem viņi stāsta žurnālā "Tectonophysics".
Lai gan zemes virspusē nekādas krāteru pēdas nav saskatāmas, ģeotermiskajos urbumos zem bieza iežu slāņa atklātas divas milzīgas struktūras, katra no tām aptuveni 200 kilometru platumā. Tās atrodas Vorbērtonas nogulumiežu baseinā, kur saskaras triju štatu - Dienvidaustrālijas, Kvīnslendas un Ziemeļu teritorijas - robežas.
Kā uzskata doktora Endrū Gliksona vadītā pētnieku komanda no Austrālijas Nacionālās universitātes Arheoloģijas un antropoloģijas fakultātes, abi krāteri varēja rasties no milzīga debess ķermeņa, kas pirms trieciena sašķēlies uz pusēm.
Katra no šīm daļām varēja būt vismaz desmit kilometru diametrā, un zinātnieki domā, ka pēc tik spēcīga trieciena Zemes atmosfērā noteikti varēja pacelties milzīgi putekļu mākoņi, kas izraisīja klimata pārmaiņas un sugu izmiršanu. Pagaidām gan viņiem nav zināms, kad tas varēja notikt, - tam būs vajadzīgi tālāki pētījumi. Apkārtējie ieži ir 300 līdz 600 miljonus gadu veci.
Pēc Gliksona teiktā, par milzīga meteorīta triecienu var liecināt arī šai vietā Zemes garozā konstatētie kupolveida izliekumi, kas varētu būt radušies, kad spēcīgā atsitiena rezultātā augšup cēlusies viela no Zemes mantijas.
"Tik milzīgiem triecieniem Zemes evolūcijā varēja būt daudz lielāka loma, nekā iepriekš domāts," viņš piebildis, vienlaikus atzīstot, ka šai lietā vēl ir daudz neatbildētu jautājumu.
Nikaragvā nokritis meteorīts
Netālu no Managvas lidostas radies krāteris, kura diametrs ir 12 metri, bet dziļums - pieci metri. Incidentā neviens cilvēks nav ...
Šoks un panika Čeļabinskā pēc meteorīta sprādziena
LETA/Foto: Shuuterstock
