Lietuvas valodnieki iebilst pret pilnīgu atteikšanos no Kaļiņingradas nosaukuma, tomēr iesaka saukt arī par Karaļaučiem
Lietuviešu valodas valsts komisija ir noraidījusi vairāku parlamenta deputātu ierosinājumu pilnībā atteikties no Kaļiņingradas apgabala un pilsētas esošā nosaukuma izmantošanas lietuviešu valodā, turpmāk izmantojot Karaļauču vārdu, tomēr vienlaikus komisija aicina izmantot lietuviešu valodas ekvivalentu.
Komisija paziņoja, ka neatbalsta valdības koalīcijas līderes konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" deputātu Viļus Semeškas un Pailes Kuzmickienes ierosinājumu lietuviešu valodā pilnībā atteikties no Kaļiņingradas vārda izmantojuma.
Vienlaikus Lietuviešu valodas valsts komisija atbalstīja ierosinājumu izmantot tradicionālos lietuviešu valodas vietvārdus "Karaliaučiaus krastas" jeb Karaļauču apgabals un "Karaliaučiaus miestas" jeb Karaļauču pilsēta ne tikai vēsturiskā kontekstā, bet arī pašreizējā kontekstā un oficiālā valodas lietojumā.
Komisija atgādināja, ka lielākā daļa Karaļauču apgabala agrāko nosaukumu ir lietuviešu valodā, jo kopš 16.gadsimta teritorijas bijušas lietuviešu zemes.
Prūsijas un Austrumprūsijas valdījuma laikā vietvārdi tika pielāgoti vācu valodai, bet pēc Otrā pasaules kara padomju varasiestādes tos mainīja uz krievu valodas nosaukumiem.
Jau vēstīts, ka arī Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija maijā ieteica Kaļiņingradu latviešu valodā turpmāk labāk lietot tradicionālo baltisko nosaukumu Karaļauči vai vēsturisko vācisko nosaukumu Kēnigsberga.
Arī Polija nolēmusi pārtraukt lietot Krievijas Kaļiņingradas eksklāva oficiālo nosaukumu un turpmāk dēvēs to vēsturiskajā vārdā par Kēnigsbergu.
Nosaukuma maiņu uz Kēnigsbergu (poliski "Krolewiec") rekomendēja komisija, kas standartizē svešvārdus poļu valodā. Turpmāk oficiālajos dokumentos un kartēs tiks lietots eksklāva vēsturiskais nosaukums.
Kēningsbergu 1255.gadā dibināja Vācu ordenis. Pilsēta tika nosaukta par godu Bohēmijas karalim Otokāram II.
Pēc Otrā pasaules kara apgabals nonāca Maskavas valdījumā un tika pārdēvēts par Kaļiņingradu par godu vienam no boļševiku vadoņiem Mihailam Kaļiņinam.
1940.gada pavasarī Padomju Savienības iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru, priesteru un citu intelektuālās elites pārstāvju, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gada 17.septembrī.
