Pasaulē
2023. gada 26. maijs, 13:18

Implanti smadzenēs ļauj paralizētam vīrietim atkal staigāt

Jauns.lv

Pateicoties revolucionārajai smadzeņu implantu tehnoloģijai, pirms 12 gadiem paralizētā holandieša Gerta-Jana Oskama dzīve ir radikāli mainījusies uz labo pusi. Pilnīgi iespējams, ka šī tehnoloģija varēs palīdzēt milzīgam paralizēto cilvēku skaitam.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Elektroniskie implanti ar bezvadu signāliem, izmantojot citu implantu mugurkaulā, būtībā pārraida cilvēka domas uz kājām, liekot viņam staigāt. Pagaidām šī sistēma ir eksperimentālā stadijā, taču zinātnieki ir ļoti optimistiski.

40 gadus vecais Oskams pirms 12 gadiem cieta velosipēda avārijā, un ārsti toreiz apgalvoja, ka viņš vairs nekad nespēs staigāt. Tagad viņš mācās to darīt, turklāt jau spēj stāvēt un kāpt pa kāpnēm.

“Jūtos kā mazs bērns, vēlreiz mācoties staigāt,” Oskams izteicās BBC. “Tas bija ilgs ceļš, taču tagad varu nostāvēt un iedzert alu ar draugu. Tā ir bauda, kuru daudzi neapzinās.”

Kā vēsta zinātnes žurnāls “Nature”, jaunās tehnoloģijas autori ir Šveices zinātnieki, savukārt sarežģīto implantu transplantācijas operāciju veica Lozannas universitātes profesore, neiroķirurģe Žoslina Bloha. Viņa sacīja, ka sistēma ir sākotnējā izstrādes stāvoklī, un vēl paies daudzi gadi, līdz to plaši varēs izmantot paralizētie cilvēki, tomēr zinātnieki cenšas paātrināt procesu.

“Mums ir svarīgi ne tikai veikt zinātnisko eksperimentu, bet arī rezultātā nodrošināt, lai šai tehnoloģijai varētu piekļūt cilvēki ar mugurkaula traumām, kuri jau ir pieraduši no ārstiem dzirdēt, ka viņiem ir jāpierod pie fakta, ka vairs nekad nespēs staigāt,” intervijā BBC sacīja Bloha.

Oskama patstāvīgas pārvietošanās spēju atjaunošanas operācija notika 2021. gada jūlijā. Bloha izveidoja divas piecu centimetru diametra atveres abās pacienta galvaskausa pusēs pie tās smadzeņu zonas, kura atbild par kustību kontroli. Šajās atverēs tika ievietoti divi diskveida implanti, kas pārraida smadzeņu signālus uz diviem sensoriem, kas piestiprināti pie Oskama galvā uzliktās īpašās ķiveres.

Šveices zinātnieki izstrādāja algoritmu, kas caur otro implantu muguras smadzenēs šos signālus pārveido komandās kājas muskuļiem. Šo otro implantu Bloha piestiprināja pie iešanas procesā iesaistīto nervu galiem.

Pēc dažu nedēļu treniņiem pētnieki noskaidroja, ka paralizētais vīrietis ne tikai spēj stāvēt uz kājām, bet arī pārvietoties, izmantojot staiguli. Šī zinātniskā projekta vadītājs, Lozannas Federālās politehniskās skolas profesors Greguārs Kurtēns izteicies, ka paralizētā vīrieša kustības ir lēnas, tomēr plūstošas. “Tas ir ļoti aizkustinoši redzēt, cik dabiski viņš kustās,” sacīja Kurtēns. “Salīdzinājumā ar to, kas bija pieejams agrāk, tas ir milzīgs pavērsiens.”

Jaunie smadzeņu implanti pamatojas uz Kurtēna agrākām izstrādnēm, kurās kustības spēju atjaunošanai tika izmantots tikai muguras smadzeņu implants. Tas pastiprināja vājo signālu, kas no galvas smadzenēm tiek padots mugurkaula bojātajai daļai, un to pavadīja papildus ieprogrammētie signāli no datora.

Oskams nav pirmais pacients, kurš saņēmis šādu mugurkaula implantu. 2018. gadā šāda operācija tika veikta Deividam Mzē. Tā bija tik veiksmīga, ka pacients ar sievu spēja radīt bērniņu. Vēlāk līdzīga operācija tika veikta Mišelam Rokati, kurš pēc motocikla avārijas zaudēja spēju kustināt kājas, — arī viņš atguva spēju staigāt. Abiem vīriešiem ļoti palīdzēja jaunā tehnoloģija, taču viņu kustības ir pilnībā ieprogrammētas datorā un atgādina robota kustības. Viņiem nākas piemēroties šai programmai, bet ja zaudēta sinhronizācija, pacienti ir spiesti apstāties un to ieprogrammēt vēlreiz.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Pirms smadzeņu implanta ievietošanas Oskams iztika tikai ar mugurkaula sensoru — tagad viņš daudz labāk kontrolē savas kustības. “Agrāk man šķita, ka sistēma vada mani, bet tagad pats to kontrolēju,” viņš sacīja.

Pagaidām ne pašreizējo, ne iepriekšējo sistēmu nevar izmantot pastāvīgi, eksperimentālās sistēmas izmērs ir liels. Tomēr pacienti to var lietot apmēram stundu vairākas reizes nedēļā rehabilitācijas procesā. Iešanas process trenē viņu muskuļus, un pat tad, kad sistēma atslēdzas, tiek saglabāta zināma kustību spēja, tādējādi var minēt, ka atjaunojas bojātās nervu šķiedras.

Pašlaik zinātnieku galvenais uzdevums ir samazināt iekārtas izmērus un pilnveidot tehnoloģiju, lai ļaudis to varētu lietot ikdienā. “Viss vēl priekšā,” sacīja Kurtēns. “Gerts-Jans saņēma implantus 10 gadus pēc avārijas, bet iedomājieties, kas būtu noticis, ja mēs būtu izmantojuši savu sistēmu nieka dažas nedēļas pēc traumas. Tad atjaunošanās potenciāls būtu bijis milzīgs,” uzskata Kurtēns.