Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs atnes Putinam senu karti: "Nav tur Ukrainas!" Par Krimas tālaika piederību abi klusē.
Krievijas amatpersonu centieni izdabāt prezidenta Vladimira Putina vēstures pētījumu secinājumiem reizēm izskatās nožēlojamāki par paša Putina “atklāsmēm”. Šoreiz izcēlies Krievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorjkins, kurš pat atnesa senu karti, lai pamatotu Putina tēzi, ka tādas Ukrainas nekad nav bijis līdz pat PSRS laikiem un acīmredzami tādēļ tai nav tiesību pastāvēt.
Šonedēļ notikušajā audiencē pie prezidenta Zorjkins paņēma līdzi XVII gadsimta franču kartes kopiju. “Pie mums Konstitucionālajā tiesā atradās XVII gadsimta kartes kopija, kas izveidota Luija XIV laikā, proti, tas ir XVII gadsimta vidus, [karti] izveidojuši paši franči. Kādēļ es to atvedu, Vladimir Vladimirovič, tur nav Ukrainas!” paziņoja Zorjkins, viņaprāt, pieliekot punktu visām politiskajām un vēsturnieku diskusijām.
“Nu protams,” atbild gandarītais Putins, Ukrainu taču izveidoja boļševiki. “Padomju vara izveidoja padomju Ukrainu, tas ir labi zināms. Līdz tam nekādas Ukrainas nebija cilvēces vēsturē."
Abus vēstures pārrakstītājus acīmredzami nemulsināja, ka XVII gadsimta vidū Krima nemaz nepiederēja Krievijai, bet ietilpa Krimas hanistē.
Kopš 2021. gada Putins ir saasinājis savas tirādes pret Ukrainu, apgalvojot, ka tai nav vispār nekādas vēstures, bet ukraiņi un krievi ir viena tauta. Pirms Donbasa separātistu "tautas republiku" atzīšanas pērnā gada februārī — dažas dienas pirms iebrukuma Ukrainā — viņš nolasīja garu lekciju par Ukrainas vēsturi, faktiski noliedzot tās tiesības pastāvēt.
Savukārt pats Zorjkins, kurš Konstitucionālo tiesu vada kopš 2003. gada, savulaik izcēlās ne tikai ar pēdējā PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova reformu un liberalizācijas kursa nosodīšanu, bet arī ar dzimtbūšanas attaisnošanu. 2014. gada 26. septembrī "Rossijskaja gazeta" publicētajā rakstā viņš apgalvoja, ka 1861. gadā visā Krievijā [Igaunijas, Kurzemes un Vidzemes guberņās to atcēla jau attiecīgi 1816., 1817. un 1819. gadā — red.] atceltā dzimtbūšana sagrāva jau tā būtiski novājināto saiti starp nācijas divām galvenajām sociālajām klasēm — muižniekiem un zemniekiem. "Ar visiem trūkumiem tieši dzimtbūtniecība bija galvenā saikne, kas saturēja nācijas iekšējo vienotību."
