foto: AP/Scanpix
Ukrainas prezidents tiekas ar pasaules līderiem G7 sanāksmē, kamēr Krievija paziņo par būtisku uzvaru kaujas laukā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (trešais no kreisās) pievienojas G7 valstu līderiem, tostarp Vācijas kancleram Olafam Šolcam (galējais no kreisās), Kanādas premjerministram Džastinam Trudo (otrais no kreisās) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai (galējā no labās), G7 samita noslēguma dienā, svētdien, 2023. gada 21. maijā, Hirosimā, Japānā.
Pasaulē
2023. gada 21. maijs, 09:42

Ukrainas prezidents tiekas ar pasaules līderiem G7 sanāksmē, kamēr Krievija paziņo par būtisku uzvaru kaujas laukā

Jauns.lv/LETA

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien Hirosimā notiekošajā G7 grupas sanāksmē pulcējās kopā ar dažiem no saviem lielākajiem atbalstītājiem, cerot palielināt savas valsts kara centienu dinamiku. Krievija tajā pašā laikā apgalvo, ka guvusi svarīgu uzvaru kaujas laukā.

Ukrainas līdera personīgā uzstāšanās samita pēdējā dienā uzsvēra, ka bagātās demokrātijas valstu blokam šis karš ir ļoti svarīgs. Tas arī atņēma lielu daļu uzmanības no daudzām citām prioritātēm, sākot no drošības problēmām Āzijā un palīdzības sniegšanas jaunattīstības valstīm, kurām līderi pievērsās trīs dienu sanāksmē.

Zelenskis svētdien rīkoja divas svarīgas sanāksmes - vienu tikai ar G7 līderiem un otru ar grupu un virkni uzaicināto viesu, tostarp Indiju, Dienvidkoreju un Brazīliju. Viņam bija arī individuālas sarunas ar vairākiem līderiem, tostarp ASV prezidentu Džo Baidenu.

Baidens svētdien tikšanās laikā ar Zelenski paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai, norādot, ka ASV sniegs munīciju un bruņumašīnas.

"Mēs atbalstām Ukrainu, un mēs nekur nepazudīsim," teica Baidens.

Zelenskis pateicās Baidenam par atbalstu.

"Mēs esam ļoti pateicīgi. Mēs nekad neaizmirsīsim. Paldies," viņš teica.

Vēl pirms Zelenskis sestdien nolaidās, G7 valstis bija paziņojušas par virkni jaunu sankciju un citu pasākumu, kuru mērķis bija sodīt Maskavu par tās pagājušā gada februārī sākto iebrukumu. Viņa vizīte notika pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis piekrita atļaut mācības ar ASV ražotajiem iznīcinātājiem F-16, tādējādi liekot pamatus to iespējamai nodošanai Ukrainai.

Svētdienas sarunu virpulis bija Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojums, ka Vāgnera privātās armijas spēki, kurus atbalsta Krievijas karaspēks, ir ieņēmuši Ukrainas pilsētu Bahmutu. Astoņus mēnešus ilgusī cīņa par šo austrumu pilsētu ir ilgākā un, iespējams, asiņainākā visā karā.

Jautāts, vai Bahmuta joprojām ir Ukrainas rokās, Zelenskis atbildēja, ka, viņaprāt, Krievijas spēki ir ieņēmuši pilsētu pēc mēnešiem ilgā aplenkuma, kas "visu iznīcināja".

"Šodien Bahmuta ir tikai mūsu sirdīs. Šajā vietā nav nekā," sacīja Zelenskis.

Taču Ukrainas līderis sacīja, ka Bahmutā pēc kaujas nav palicis nekas cits kā tikai daudz "mirušu krievu".

Augstākā līmeņa sanāksmē galvenā uzmanība tiek pievērsta Ukrainai, taču Japānas, Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Kanādas un Itālijas, kā arī Eiropas Savienības līderi strādā arī pie tā, lai risinātu globālās bažas par klimata pārmaiņām, mākslīgo intelektu, nabadzību, ekonomisko nestabilitāti un kodolieroču izplatīšanu.

Divas ASV sabiedrotās - Dienvidkoreja un Japāna - svētdien turpināja centienus uzlabot attiecības, kuras bieži ir iedragājušas ilgstošas dusmas par jautājumiem, kas saistīti ar Japānas 1910.-1945. gadā veikto brutālo Korejas pussalas kolonizāciju. Japānas premjerministrs Fumio Kišida un Dienvidkorejas prezidents Jūn Suk Jols apmeklēja memoriālu, kas veltīts 1945. gada 6. augusta atombumbas sprādziena upuriem, no kuriem daudzi bija vergu strādnieki.