NATO jaunajos plānos būs detalizēta rīcība, kā reaģēt uz Krievijas agresiju
NATO valstu līderi gatavojas apstiprināt plānus, kuros detalizēti izklāstīts, kā alianse varētu reaģēt uz potenciālu Krievijas uzbrukumu, atsaucoties uz “Newsweek”, vēsta Sargs.lv.
Ierosinātais solis ir pieņemts, jo NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers vēl nesen brīdināja, ka aliansei ir nepieciešami sagatavošanās priekšdarbi, jo "konflikts var parādīties jebkurā brīdī".
NATO, kas pēdējos gados ir iesaistījusies mazāka mēroga konfliktos, piemēram, Afganistānā, tik detalizētus plānus aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumu nav izstrādājusi kopš Aukstā kara beigām, taču diktatora un kara noziedznieka Vladimira Putina pilna mēroga iebrukums Ukrainā šo pieeju licis mainīt.
Plāni, kuru biezums būs mērāms tūkstošos lappušu, iekļaus vadlīnijas alianses 31 dalībvalstij kā attīstīt savus bruņotos spēkus un to loģistiku.
Plāna, ko paredzēts apstiprināt alianses ikgadējā samitā Viļņā jūlijā, pilnīga īstenošana var ilgt vairākus gadus. Tomēr alianses amatpersonas apgalvo, ka NATO, vajadzīgas gadījumā ir gatava nekavējoties doties cīņā.
"Mēs esam gatavi cīnīties kaut uzreiz," NATO Sabiedroto spēku Eiropā (SHAPE) štāba priekšnieka vietnieka ģenerālleitnants Huberta Kotero teikto citē aģentūra “Reuters”.
Saskaņā ar viņa teikto, alianse neuzskata, ka būtu nepieciešams palielināt karaspēka skaitu Austrumos, ko ir pieprasījušas Baltijas valstis. "Ja krievi pulcēs karaspēku uz robežas, tas mūs satrauks," viņš sacīja, " savukārt ja mēs pulcēsim karaspēku uz robežas, tas satrauks viņus (krievus -red.)."
Pagājušajā gadā NATO vienojās izveidot 300 000 paaugstinātā gatavības karavīru grupu, salīdzinot ar 40 000 iepriekš. Tomēr izaicinājumus radīja milzīgais bruņojuma pieprasījums Ukrainas vajadzībām, kas liecināja par nepieciešamību uzlabot loģistiku, tostarp, uzlabojot un panākot ātru karaspēka pārvietošanu pa autoceļiem un dzelzceļiem.
NATO SHAPE vēsturnieks Īans Houps, analizējot pašreizējo pretstāvi, ar Maskavu atzina, ka iespējamais konflikts ar Krieviju atšķirtos no tā veida draudiem, ar kādiem NATO saskārās Aukstā kara laikā, jo bezpilota lidaparāti, hiperskaņas ieroči un dažādām vajadzībām izmantojamais globālais tīmeklis “rada jaunus izaicinājumus".
Kopš Krievijas pretlikumīgā iebrukuma Ukrainā aktualizējies jautājums par NATO gatavību iespējamam konfliktam ar Krieviju. Pērnā gada septembrī bijušais NATO spēku komandiera Eiropā vietnieks ģenerālis sers Ričards Širefs izdevumam “Newsweek” sacīja, ka alianse nav gatava iesaistīties karā pret Maskavu, ja tās pilna mēroga iebrukums Ukrainā pārvērstos par "sliktāko" scenāriju.
"Būt gatavam sliktākajam gadījumam nozīmē mobilizēt rezerves," viņš teica. "Tas nozīmē atjaunot zaudētās spējas, no kā mēs atteicāmies aizsardzības izdevumu samazināšanas gadu laikā."
