Krimas tatāru deportācijas gadadienā Krievija atļauj deportēt okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājus
PSRS asiņainā tirāna Josifa Staļina veiktās Krimas tatāru 1944. gada masu deportācijas gadskārtā Krievijas Valsts dome pieņēma likumu, kas ļauj deportēt iedzīvotājus no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, kur noteikts kara stāvoklis.
Likums attiecas uz Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kurus Krievija oficiāli anektēja pērn 30. septembrī, kaut arī pilnībā nekontrolē un pat bija spiesta atstāt pavasarī ieņemto Hersonu, bet Zaporižju vispār nav ieņēmusi.
Likums ļauj šajās teritorijās uz 30 diennaktīm aizturēt personas par "Krievijas prezidenta dekrētos noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu", kā arī veikt cilvēku "piespiedu un kontrolētu pārvietošanu" no šīm teritorijām.
Jāatgādina, ka 1944. gada 18. maijā sākās Krimas tatāru triju dienu etniskā tīrīšana un deportācija, kas skāra vairāk nekā 190 tūkstošus cilvēku. Deportācijās gāja bojā vairāki desmiti tūkstoši Krimas tatāru, kuriem bija aizliegts atgriezties Krimā līdz pat 1989. gadam.
Likums arī atļauj kara stāvokļa apstākļos rīkot vēlēšanas un referendumus, ja lēmums par to rīkošanu pieņemts konsultācijās ar Krievijas Aizsardzības ministriju un Federālo drošības dienestu, kas agrāk netika pieļauts.
Šā gada aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas atļauj deportēt tos anektēto teritoriju iedzīvotājus, kuri līdz 2024. gada 1. jūlijam būs atteikušies pieņemt Krievijas pilsonību, viņus atzīstot par ārzemniekiem.
