Kas notiks Baltkrievijā, ja Lukašenko nomirs

2023. gada 9. maijā Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko piedalījās Uzvaras dienas parādē Maskavā, kur bija jūtama viņa sliktā pašsajūta. Šajā pašā dienā Lukašenko pirmo reizi neuzstājās ar uzrunu svinībās Minskā - viņu aizstāja aizsardzības ministrs. Tas bija iemesls runām par iespējamo Lukašenko slimību. Kas notiks, ja viņš pēkšņi nomirs? Kāda šajā gadījumā būs varas maiņa? Vai Lukašenko gatavo pēcteci un vai izredzes izmantos Svjatlana Cihanouska?

Ko saka likums?

Saskaņā ar Baltkrievijas likumdošanu prezidenta nāves gadījumā ir divi scenāriji tam, kas notiks tālāk. Ja valsts galva ir miris dabisku iemeslu dēļ, tad līdz jaunām vēlēšanām viņa pienākumus pildīs parlamenta augšpalātas spīkers. Patlaban šo amatu ieņem Natālija Kočanova. Viņas politiskā karjera sākās pirms 16 gadiem ar Novopolockas mēra amatu, pēc tam viņa kļuva par vienīgo sievieti par vicepremjeru Baltkrievijas valdībā, vadīja prezidenta administrāciju un bija Lukašenko palīdze Minskas jautājumā. Visus šos gadus viņa nemainīgi demonstrē lojalitāti prezidentam.

Starp citu, 1994. gada Baltkrievijas konstitūcijā bija ierakstīts, ka prezidenta vietas izpildītājam jābūt parlamenta apakšpalātas vadītājam, 1996. gada Satversmē - Ministru prezidentam, pēdējās izmaiņas veica 2022. gadā uz visasākās politiskās krīzes fona. Pēc pirmā scenārija jaunās vēlēšanas notiks maksimums 70 dienas pēc prezidenta nāves, raksta "dw.com".

Ja prezidents mirst vardarbīgā nāvē, tad valstī nekavējoties tiek izsludināts ārkārtas vai kara stāvoklis. Šī norma Baltkrievijas Satversmē parādījās tikai pērn. Ārkārtas situācijas laikā tiks ierobežota pilsoņu pārvietošanās, ielās būs vairāk bruņoto spēku, mītiņi un streiki būs aizliegti.

Ja ieviesīs karastāvokli, tiks noteikta komandanta stunda, karā iesaucamie nevarēs nekur izbraukt. Vara līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pāriet pie Drošības padomes. Arī šī izmaiņa parādījās pērn. Arī šajā gadījumā Aleksandru Lukašenko aizstās Natālija Kočanova. Visiem ierēdņiem ir pienākums pildīt Drošības padomes lēmumus, arī viņa valsts sekretāram. Šo amatu šobrīd ieņem Aleksandrs Volfovičs, viņš dzimis Krievijā, kas viņam liedz kandidēt par prezidentu.

Termiņi jaunām vēlēšanām, otrā scenārija gadījumā nav, ārkārtas gadījumā balsošana notikt nevar. Un, ja ārkārtas stāvoklis var ilgt maksimāli mēnesi, tad karastāvoklim ierobežojumu nav. Tā ka pārejas periods, ja izvēlas varu, var ieilgt uz gadiem.

Vai Lukašenko gatavo pēcteci?

Jauno ideju centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Macukēvičs uzskata, ka Lukašenko ir izveidojis plānu viņa nāves gadījumam, tomēr nevajadzētu Kočanovu uzskatīt par pēcteci, lai gan viņai ir izteikta ārkārtēja uzticība.

"Kočanovai jānodrošina varas nodošana nākamajam politiķim, kuru pasludinās par uzvarētāju vēlēšanās," uzskata Macukēvičs. "Šis cilvēks varētu būt Lukašenko vecākais dēls, kurš bauda neapšaubāmu autoritāti varā, lai arī ir nepublisks. Tikai tas, pēc Aleksandra Lukašenko loģikas, garantē drošību viņa ģimenei."

Vienlaikus eksperts norāda, ka Krievija var noteikt citu pēcteci - piemēram, premjerministru. Romānu Golovčenko dēvē par "Viktora Lukašenko cilvēku". Viņš ir labi pierādījis sevi Maskavā, pirms tam vadījis kara un rūpniecības komiteju, tāpēc nav svešs cilvēks, viņam ir arī sakari Austrumos - bijis vēstnieks Apvienotajos Arābu Emirātos.

Ekspertu tīkla "Mūsu viedoklis" koordinators Vadims Možeiko vāji vērtē viņu izredzes. "Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem ir fiziska vara, bet paši ierēdņi šādu valdnieku negribēs, jo baidās no represijām," saka sarunu biedrs. "Staļina nāve ir laba ilustrācija, kā šādos gadījumos nomenklatūra apvienojas pret čekistiem."

Vai iespēju izmantos opozīcija?

Svjatlana Cihanouska paredz, ka pēc Lukašenko nāves viņa elites vidū sāksies visīstākā cīņa: "Ja viņa nebūs, tad visa šīs "elites" ietekme būs ļoti trausla - bet ambīcijas ir milzīgas. Tieši šajā brīdī jānosaka jaunas vēlēšanas - lai atrisinātu politisko krīzi un pieaugošo šķelšanos valstī." Politiķe norādīja, ka demokrātiskie spēki ir izstrādājuši stratēģiju pārejas periodam, tomēr pagaidām tā nav publiskota.

"Ideāla plāna nevar būt, tas tomēr būs neprecendents gadījums Baltkrievijai," uzskata Možeiko. "Pats svarīgākais ir laikus sajust mirkli. Ja ir pāragri atgriezties Baltkrievijā, var nonākt cietumā. Ja ir par vēlu, viss jau būs izlemts."

Vienlaikus eksperts norāda, ka pat tiem politiķiem, kuri atrodas ieslodzījumā un nespēj šobrīd izstrādāt plānus, ir augstas izredzes piedalīties valsts grozīšanā. "Viņi ir lielā cieņā Lukašenko pretinieku acīs, tā ka pilnīgi var izrādīties piemērotas figūras valsts galvas amatam," uzskata sarunu biedrs.