Krievu karavīri kara šausmas savās galvās atveduši uz mājām un terorizē civiliedzīvotājus
Atgriežoties no frontes, Krievijas militārpersonas arvien biežāk parādās kriminālhroniku ziņojumos. Bijušie karavīri nonākuši daudzās krimināli sodāmās situācijās, un huligānisms ir tikai mazākais, ko šie bijušie karavīri paveikuši. Smagākie likumpārkāpumi ir bijušo karavīru izdarītās slepkavības jau dzimtenē, Krievijā, vēsta “Current Time”.
Tā Krievijas sociālajos tīklos nonācis video, kurā iereibis vīrietis, kurš savulaik bijis algotņu armijā "Vagner", konfliktē ar “Rosgvardija” kareivjiem Voroņežas viesnīcā. Pēc aizturēšanas viņa mantās tika atrasti gandrīz 500 kaujas patronu. Viņu apsūdzēja par sitienu policistam, lamāšanos un munīcijas glabāšanu. Un tas ir viens no vieglākajiem noziegumiem, ko militāristi pastrādāja, kad viņi atgriezās civilajā dzīvē.
Kirovas apgabalā kā ciematā bijušais ieslodzītais Ivans Rossomahins nogalināja 85 gadus vecu pensionāri Jūliju Buisku. Pirms četriem gadiem Ivans Rossomahins nogalināja citu ciema iedzīvotāju un tika notiesāts. Taču pērn pieteicās “Vagner” un nonāca Ukrainā.
Pēc līguma beigām Rossomahins martā atgriezās no frontes un saskaņā ar izmeklēšanas datiem gandrīz nekavējoties nogalināja Jūliju Buisku. Pirms tam viņš ar cirvi paguvis izsist stiklu divās automašīnās. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, viņš piedzēries staigājis pa ciematu ar ieročiem un draudējis kaimiņiem. “Es nogalināšu visus, es nogriezīšu visu savu ģimeni,” stāsta aculiecinieki. Policija viņu aizturēja uz dienu un pēc tam apsolīja aizsūtīt prom no ciema. Taču policija ignorēja situāciju un atstāja Rossomahinu ne tikai ciematā, bet arī uz brīvām kājām. Un tad viņš veica otru slepkavība.
Pēc krievu okupantu padzīšanas atklāta masu apbedījumu vieta Harkivas apgabalā pie Izjumas. 2022. gada septembris
Psihologi ir pārliecināti, ka pat ja cilvēks pirms kara nevienu nenogalināja, tad pēc atgriešanās no frontes viņa psihe vairs nebūs tā, kā bija. Katra karavīra psihe saskarsies ar traumām. Dažos gadījumos trauma var pāraugt pēctraumatiskā stresa traucējumā (PTSS).
"Viņi saskaras ar ļoti lielu nežēlības koncentrāciju. Un tas ir bēdīgi slavenais PTSS, tam ir dažādas definīcijas, patiesībā aiz tā slēpjas ļoti vienkārša lieta - tās ir bailes. Pēcstresa bailes, kas bija tik spēcīgas, ka paliek ar cilvēku pat tad, kad cilvēks jau ir izkļuvis no briesmu situācijas. Un ne tikai militārs, bet baiļu cēlonis var būt jebkura agresija - arī ikdienā, civilajā dzīvē. Tiklīdz tu redzi, ka cilvēks ir agresīvs, tas nozīmē, ka viņam ir bail,” “Curretn Time” situāciju ar karavīriem, kas atgriezušies no kara, skaidro psihologs Aleksandrs Kolmanovskis.
Cits traģisks notikums saistībā ar bijušās militārpersonas agresiju ir sievietes slepkavība Ņižņijnovgorodas apgabalā. Jauns.lv jau rakstīja par Aleksandru Mamajevu, kurš atgriezās no kara un nodūra savu sievu mazu bērnu acu priekšā. Viņu kaimiņš kāpņu telpā stāsta, ka Mamajevs pēc piedalīšanās tā dēvētajā specoperācijā sācis stipri iedzert un sist savu sievu. "Pie manis skrēja bērni un teica - tēvoci Koļa, palīdziet. Tētis nogalina mammu. Es nāku, un viņš viņu žņaudz. Tā bija piecas, sešas," stāsta Nikolajs Jurjevs.
Pēdējo reizi Aleksandrs Mamajevs savai sievai iedūra ar nazi. Brūce izrādījās letāla. Mamajevs tika arestēts. Kā stāsta kaimiņš, policisti uz galda redzējuši četras tukšas konjaka pudeles. Lai gan Aleksandram iepriekš nebija bijusi liela aizraušanās ar alkoholu, viņš daudz spēlēja tiešsaistes kazino, un, lai arī bez darba, ņēma kredītus. Viņš arī esot runājis par karu tā, it kā tā būtu loterija. "Viņš teica, ka tur daudzi cilvēki, kuriem ir garīgi traucējumi, kļūst traki," atceras Jurjevs.
Savukārt daļēji atzītās Dienvidosetijas republikas galvaspilsētā Chinvali 34 gadus vecais Georgijs Siukajevs uz ielas nodūra 38 gadus vecu vīrieti ar attīstības traucējumiem. Slepkavības iemesls nav līdz galam skaidrs. Iepriekš Siukajevam jau bija nācies nogalināt - Donbasā 2014.gadā viņš nogalināja savu komandieri un nokļuva cietumā.
Jevgeņijs Prigožins izteica piedāvājumu Siukajevam iestāties “Vagner”, un viņš atgriezās no kolonijas karā. Intervijā viņš stāstīja par to, kā vāgnerieši augstu vērtē Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvības: "Mēs cenšamies tuvoties savam mērķim, lai netiktu ietekmēti civiliedzīvotāji. Bet viņi (Ukrainas karavīri – red.) slēpjas aiz civiliedzīvotājiem," ar grūtībām spējot noformulēt domu, intervijā pavēstīja Siukajevs, tā liekot uzdot jautājumus, kāda bija viņa attieksme pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.
Cik krievu vīriešu jau ir izgājuši karu Ukrainā un cik no viņiem atgriezušies mājās, nav zināms. Vēl vairāk nav zināms, cik no tiem apdraud sabiedrību. Kā arī nekas nav zināms par bijušo militārpersonu adaptācijas un rehabilitācijas programmām.
“Ja cilvēks vēl īgns, aizsit durvis, mētājas ar priekšmetiem uz grīdas, tad jāmēģina pret viņu izturēties terapeitiski – mīkstināt šīs bailes, jāmēģina tās piesaistīt kādai jēgpilnai darbībai, lai sociālais pozitīvisms atgrieztos viņu,” kā rīkoties ar PTSS sirgstošajiem stāsta psihologs Aleksandrs Kolmanovskis, “taču, ja viņš ir fiziski agresīvs, vicina dūres vai draud ar nazi, tad noteikti ir jāmūk neatskatoties.”
