foto: AP/Scanpix
Vai Ķīna tiešām vēlas palīdzēt izbeigt karu Ukrainā? Kas patiesībā aiz tā slēpjas
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins.
Pasaulē
2023. gada 2. maijs, 06:24

Vai Ķīna tiešām vēlas palīdzēt izbeigt karu Ukrainā? Kas patiesībā aiz tā slēpjas

Jauns.lv

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins var saskarties ar nopietniem šķēršļiem, ja viņš tiešām vēlas palīdzēt pārtraukt 14 mēnešus ilgušo karu Ukrainā.

Galvenais no tiem - ne Ukraina, ne Krievija nav gatavas pārtraukt kaujas darbības, vēsta "Golos Ameriki".

Sji Dzjiņpina plāns nosūtīt speciālo sūtni uz Ukrainu ļauj viņa valdībai noņemt kritiku Maskavas atbalsta dēļ un spēlēt aktīvāku lomu kā diplomātiskajam spēkam.

Viņa telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski veiktais paziņojums radījis optimistiskas cerības, ka Pekina varētu izmantot savas siltās attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu miera sasniegšanai.

Taču tam sekoja skeptiķu jautājumi par to, kas patiesībā vada Pekinu – vēlme apturēt iebrukumu, ko tā atsakās nosodīt, vai pašu intereses.

Par sākumpunktu Ķīnai kļuva tās februārī publiskotie miera piedāvājumi. Tajos bija aicinājumi uz uguns pārtraukšanu, sarunu sākšanu un sankciju atcelšanu pret Krieviju. Tie saturēja maz detaļu, taču atkārtoja Krievijas apsūdzības, ka iebrukumā vainojamas Rietumvalstis.

Ķīnai ir pamatots iemesls vēlēties kara beigas.

Tas izraisīja satricinājumus Ķīnas ekonomikā naftas, kviešu un citu izejvielu cenu paaugstināšanās dēļ.

Pekina trešdien arī brīdināja par kodolkara briesmām pēc tam, kad Krievija paziņoja par kodolieroču pārvietošanu uz kaimiņos esošo Baltkrieviju.

"Ir sanācis, ka kara pārtraukšana atbilst Ķīnas interesēm," paziņoja starptautisko attiecību speciālists Jonsei universitātē Seulā Džons Deluri.

"Pekina nav ieinteresēta Krievijas pazemošanā, tāpat kā Krievijas triumfā," viņš sacīja. "Labākais variants ir uguns pārtraukšana un līdz ar to arī ekonomiskās iespējas piedalīties pēckara Ukrainas atjaunošanā."

Trešdien izteiktajā paziņojumā nebija nekādu norādījumu uz Ķīnas ieteikumiem risināt jautājumus, kuru dēļ karo Krievija un Ukraina, ieskaitot Krievijas 2014. gadā sagrābtās Krimas problēmu.

Spēlējot miera uzturētāja lomu, Pekina, iespējams, arī tiecas ieviest šķelšanos starp Eiropas sabiedrotajiem un Vašingtonu, kuru Sji Dzjiņpins apsūdz centienos noturēt Ķīnas ekonomisko un politisko augšupeju.

Pekina cenšas atjaunot attiecības ar Eiropu pēc vētraina sašutuma saistībā ar Ķīnas vēstnieka komentāru, ka bijušās padomju Republikas, iespējams, nav suverēnas valstis. Šajā grupā ietilpst Ukraina, kā arī pašreizējās ES dalībvalstis: Igaunija, Latvija un Lietuva.

"Ķīļa iedzīšana starp ASV un Eiropas partneriem ir svarīgs mērķis," paziņoja Aleksandrs Gabujevs no "Carnegie Endowment for International Peace" starptautiskā miera fonda. "Lai to izdarītu, Ķīnai jāizliekas, ka tā ir aktīvs miera uzturēšanas spēks."

Politologi neredz īpašas izredzes progresam. Uzskata, ka Ukraina gatavo jaunu ofensīvu Krievijas okupēto teritoriju atgūšanai.

"[Līdz noregulējumam] var būt vēl gadi, pat gadu desmiti, jo starp Krievijas un Ukrainas pozīcijām joprojām ir milzīgi attālumi," paziņoja Gabujevs.