Ukrainas ēnas puse: korupcija sākas jau pie robežas
Tā apgalvo igauņu brīvprātīgais Erko Laidinens, kurš palīdz Ukrainas karavīriem ar medicīniskajiem līdzekļiem. Intervijā ETV raidījumā “Ringvaade” viņš paudis, ka katra brauciena laikā saskāries ar apšaubāmiem priekšlikumiem.
Pēc skandāla ar sabiedriskās organizācijas “Slava Ukrainai” līdzekļiem ziedojumi no Igaunijas iedzīvotājiem esot apsīkuši teju līdz nullei. Gada laikā tā Igaunijā savāca ziedojumos ap 6,5 miljoniem eiro.
Savāds pārskaitījums
Labos darbus aptumšojis raksts avīzē “Eesti Päevaleht”, ka organizācija daļu ziedojumu pārskaitījusi Ukrainas uzņēmumam “IC Construction”, kam bijis fiktīvs īpašnieks. Vienīgā šīs firmas darbība bijusi saistība ar “Slava Ukrainai”, un tās peļņa pērn bijuši 250 000 eiro.
“Liela kara laikā mazs skandāls var izrādīt lielu ietekmi uz visu kara gaitu. Tāpēc, ka Igaunija ir devusi milzīgu ieguldījumu, gan finansiālu, gan no enerģijas un spēku viedokļa. Ja tagad tas beigsies, tas būs ļoti liels zaudējums Ukrainai,” saka Laidinens.
Pēc viņa vārdiem, drošāk palīdzību Ukrainai sniegt ar mazu, nevis lielu organizāciju starpniecību: “Es riskētu teikt, ka vienkāršībā ir savs skaistums. Mazajām organizācijām, kas darbojas daudz mazākos mērogos, ir daudz vienkāršāka grāmatvedība. Ievācot par tām ziņas, var pārliecināties, ka tās ieguldījušas maksimumu sava laika un naudas.”
Robežsargu spiediens
Kopš Krievijas pērn uzsāktā kara Laidinens devies uz Ukrainu 13 reizes un spiests atzīt, ka turienes kultūrā ir dziļi iesakņojusies korupcija. “Tas sākas jau uz robežas. Robežpunktā karājas lieli plakāti ar informāciju, ja robežsargs prasīs jums naudu un mantas, nepiedāvājiet. Bet viņi vienalga prasa. Dod mājienus, velk garumā ar papīriem, spiež gaidīt, nedaudz ir aizņemti savā nodabā, pēc tam pamet, like skraidīt sev pakaļ. Tu gaidi, nogursti, un tad viņi sāk izvaicāt, kas tev ir mašīnā. Konkrēti man prasīja portatīvo akumulatoru. Sak, atdod, tad vispār neformēsim papīrus, un tu brauksi,” stāsta Laidinens, kuru sanikno šādas izdarības.
Pēc viņa vārdiem, bijis daudz gadījumu, kad gribējies kliegt. “Es atbraucu viņiem palīdzēt, bet man pa priekšu laiž cilvēkus, kas piekrīt samaksāt pāris desmitus eiro, lai ātrāk noformētu papīrus. Es tam nepiekrītu un esmu spiests gaidīt.”
Ierēdņi pārdod ziedoto
Visās Ukrainas valsts iestādēs pat kara laikā esot izplatīta prakse, kad augstu stāvoši ierēdņi un komandieri pārdod ziedotās mantas, piemēram, vienībai, kurai tās nepieciešamas.
“Tāpēc es braucu uz vietu, lai nodotu mantas, Un pēc mēneša pārliecinos, ka mantas ir, tiek izmantotas vai ir iznīcinātas. Man arī bieži nācies ziedot, apejot komandierus, proti, tieši cīnītājiem frontē. Piemēram, automobiļus. Dažas mašīnas joprojām ir uz mana un manu draugu vārda. Mēs tās nelikām uzskaitē Ukrainas Aizsardzības spēku reģistrā, jo pretējā gadījumā mašīnas vienkārši pazudīs. Piemēram, ja es ziedošu tās konkrēti mediķiem, viņi tās atdos kādai trieciengrupai, kurai arī var būt vajadzīga mašīna. Diemžēl Ukrainas armijā medicīnu ne pārāk vērtē, mediķi tur ir pilnīgi otrās šķiras cilvēki,” apgalvo igauņu brīvprātīgais.
Neraugoties uz minēto, Laidinens turpina palīdzēt Ukrainai. Viņš arī teic, ka Ukrainā ar korupciju cīnās un progress redzams. Piemēram, Kijivas jurists, kurš palīdz igaunim ziedojumu jautājumā, šogad vien uzvarējis ap desmit tiesvedībās pret robežsargiem.
