Attēls, ko daudzi pasaulē dēvē par kara simbolu, bet Krievijā uzskata par "feiku"

Fotogrāfija, kurā glābēji nestuvēs nes 32 gadus vecu grūtnieci cauri krāvumiem pēc dzemdību nama bombardēšanas Mariupolē 2022. gada 9. martā, parādījās vairākos pasaules izdevumos. Tās autors ir slavenais ukraiņu fotogrāfs Jevgēņijs Maloļetka. Attēlā - ukrainiete Irina Kaļiņina.

"Mēģinājām ar mūsu darbiem nodot to, kas notika pilsētā, kā cilvēki jutās. Un kas ir svarīgi - mēs dokumentējām kara noziegumus pret ukraiņiem, to, ko darīja Krievijas iedzīvotāji: kā viduslaikos - kad pilsētu nevar ieņemt, to vienkārši sadedzina kopā ar tās iedzīvotājiem. Šī fotogrāfija iznāca milzīgā tirāžā uz dažādām platformām. Tas ir nozīmīgs fakts, kā Krievijas paziņojumi atšķiras no tā, kas patiesībā notika pašā Mariupolē," intervijā DW saka Jevgēņijs.

Gada bilde - "Krievijas kara noziegumu liecība"

Irina Kaļiņina un viņas nedzimušais bērns gāja bojā gūtajos ievainojumos. Ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma un pēc briesmīgajiem notikumiem Mariupoles dzemdību namā. Tomēr tas, ko ukraiņu fotogrāfs ar savu kolēģi Matislavu Černovu dokumentējis un parādījis pasaulei, pārsteidza daudzus. "Šie briesmīgie kadri, kas man joprojām stāv acu priekšā, tos noslaucīt ir gandrīz neiespējami," atzīst fotogrāfs Jevgēņijs.

No savas puses, Krievijas varas iestādes triecienu dzemdību nama ēkai attaisnoja ar to, ka tur, kā viņi apgalvoja, atradušies Ukrainas karavīri. Ukraina šos paziņojumus noraidīja. Virkne prokremlisko "Telegram" kanālu fotogrāfijas no dzemdību nama nodēvējuši par "feiku", bet grūtnieces - par aktrisēm.

"Es īsti nezinu, vai žūrija vēlējās ar savu lēmumu pateikt, ka tas nav feiks, bet es skaidri zinu: kad tiek piešķirta "World Press Photo" balva pēc visām pārbaudēm, ko veicam, tas noteikti nav feiks. Viss šajā stāstā nav manipulācija, bet noticis patiesībā. Tas ir acīmredzams apliecinājums Krievijas kara noziegumiem pret Ukrainas civiliedzīvotājiem," tā ceturtdien, 20. aprīlī, konkursa rezultātus paziņoja globālās žūrijas lēmumu "World Press Photo Foundation" izpilddirektors Džumans El Zeins Huri.

Visi žūrijas locekļi par gada fotogrāfiju vienprātīgi izvēlējušies tieši šo ukraiņu fotogrāfa darbu. Un, jāpiemin, izdarot diezgan nopietnu izņēmumu. "Pēc konkursa noteikumiem gada fotogrāfiju izvēlas no kategorijas kandidātiem, kuri uzvarējuši reģionālajā posmā, no visiem sešiem reģioniem. Grūtnieces foto uz nestuvēm ierindojās sērijā, kas kļuva par reģionālo uzvarētāju kategorijā "Eiropa. Fotoreportāža". Taču žūrija izcēla tieši šo fotogrāfiju un padarīja to par gada fotogrāfiju," intervijā DW skaidro "World Press Photo Foundation" izpilddirektors Džumans El Zeins Huri.

Jevgēņijs Maloļetka: "To ir ļoti sāpīgi stāstīt"

Atgādināsim, ka pēc konkursa reģionālās kārtas rezultātiem kategorijā "Eiropa. Foto" tika atlasīts cits darbs, kas veltīts karam Ukrainā. Šo attēlu uzņēmis aģentūras "Reuters" grieķu fotogrāfs Alkis Konstantinidis. Reģionālajā posmā Jevgēņijs Maloļetka kļuva par laureātu kategorijā "Eiropa. Fotoreportāža". Kāpēc galu galā tieši viņa bilde no veselas sērijas par kauju par Mariupoli kļuva par gada labāko foto?

"Visiem septiņiem žūrijas locekļiem pilnīgi skaidrs bija tas, ka šim attēlam jākļūst par gada fotogrāfiju. Viņi uzskatīja, ka tā parāda ne tikai kara šausmas kopumā, bet arī visu traģēdiju ļoti personiskā līmenī. Šī bilde sevī apkopoja visu. Paskatieties uz viņu. Sieviete, kas ar rokām pietur vēderu. Te arī viss kara absurds. Viņa guļ uz segas ar zemeņu zīmējumu. Bērnišķīgs tāds zīmējums. Un šī spilgtā zemeņu krāsa ir kā asinis. Tas bija ļoti izšķirošs brīdis šajā karā Ukrainā," starptautiskās žūrijas lēmumu skaidro Džumans El Zeins Huri.

Pats fotogrāfs uzskata, ka Irina Kaļiņina jau kļuvusi par šī kara simbolu. Jevgēņijs dažas dienas pirms "World Press Photo" balvas nolasīšanas komunicējis ar bojāgājušās vīru: "Viņš šobrīd atrodas Lielbritānijā. 2022. gada 9. martā viņš meklēja Irinu dzemdību namā, dažādās slimnīcās, taču nespēja viņu atrast, un nākamajā dienā viņam ieteica pameklēt starp mirušajiem. Viņam atvēra istabu, kurā gulēja milzum daudz līķu... 

"Krievijas bumba aprāva mātes un bērna likteni"

Jevgēņija fotogafijas vīrietis ieraudzījis jau pēc tam, kad uzzinājis par Irinas nāvi. Jevgēņijs turpina: "Mēs ar viņu uzturam sakarus. Viņš man pastāstīja, kā viņi dzīvojuši, ka Irina strādājusi apģērbu veikalā. Viņi ilgi sapņoja par šo bērnu. Taču Krievijas bumba aprāva mātes un bērna likteni." Kā uzsver "World Press Photo Foundation", žūrija vēlējās, lai pasaule uz šo stāstu paskatās vēlreiz: "Šobrīd mēs zinām, kas notika ar pašu sievieti un viņas bērnu. Svarīgi bija parādīt, kāda ir kara realitāte, ne tikai Ukrainā, bet jebkurā citā zemeslodes punktā, kur risinās militāri konflikti. Šī realitāte, kurā par upuri kļūst arī civiliedzīvotāji."

Kā pastāstīja ukraiņu fotogrāfs, par Irinas Kaļiņinas nāvi abi ar kolēģi uzzinājuši 2022. gada 11. martā, kad ieradušies apgabala slimnīcā un sazinājušies ar ārstiem, kas sievietei veikuši ķeizargriezienu. Šodien, 9. marta notikumus Jevgeņijs atceras tā: "Tas bija ļoti ātrs evakuācijas brīdis no dzemdību nama, mēs jau redzējām, kā Irina tiek nesta pa trepēm un transportēta gar medicīnas ēkām uz ātrās palīdzības mašīnu. Tobrīd - mēs tikai atbraucām un dokumentējām, kas notika. Tur bija haoss, gruveši, izdzīvojušo meklēšana...".

Par 2022. gada rezultātiem Jevgēņijs saka: "Es domāju, ka Ukraina 2022. gadā pārsteidza visu pasauli, tāpat kā ukraiņu žurnālisti, kas, riskējot ar dzīvību, turpina stāstīt, kas notiek valstī. Tas nav viegls ceļš, ievērojot visus standartus, turot visas emocijas sevī, stāstīt pasaulei to, kas notiek. Jo tas notiek pie mums mājās. To ir ļoti sāpīgi stāstīt. Katrs fotogrāfs, kurš tikko uzsāk savu karjeru, sapņo iegūt "World Press Photo" balvu," atzīst ukraiņu fotogrāfs. Un piebilst: "Es sapņoju - tāpat kā visi ukraiņi - lai Ukraina uzvar. Un karš drīzāk ir beidzies."

Gada labāko fotogrāfiju izstādi redzēs miljoni

Saskaņā ar konkursa tradīciju, kas notiek kopš 1955. gada, laureātu darbi tiks eksponēti izstādēs 60 pilsētās visā pasaulē: 22. aprīlī pirmā no tām tiks atklāta Amsterdamā, tad dosies uz Romu, Berlīni, Barselonu, Sidneju, Toronto un citām pilsētām. Kā norāda "World Press Photo" izpilddirektors, pašu izstādi ik gadu parasti apmeklē aptuveni četri miljoni cilvēku.

Starp pagājušā gada konkursa uzvarētājiem ir arī dāņu fotogrāfs Madss Niseni ar reportāžu no Afganistānas ar nosaukumu "Brīvības cena". Viens no viņa attēlu varoņiem ir Halils Ahmads. 15 gadus vecā bērna vecāki pārdevuši viņa nieri par 3500 dolāriem, lai pabarotu ģimeni. Kategorijā "Ilgtermiņa projekts" uzvarēja Anuša Babadžanjana.

Viņas foto sērija stāsta par ūdens problēmām Centrālāzijā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Šī tēma ilgus gadus nav izraisījusi mediju interesi ārpus reģiona. Babadžanjana uzņēmusi iespaidīgus attēlus vienā no Uzbekistānas galvenajām upēm - Amudarja.

2023. gadā konkursā tika saņemtas 60 448 fotogrāfijas no 3752 fotogrāfiem no 127 valstīm.