Francijā pret pensiju sistēmas reformu protestē 380 000 cilvēku
Protestējot pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, ceturtdien visā Francijā ielās izgājuši aptuveni 380 000 cilvēku, kas ir ievērojami mazāk nekā pagājušajā nedēļā, paziņojusi Iekšlietu ministrija.
Pagājušajā nedēļā saskaņā ar ministrijas datiem protestos piedalījās 570 000 cilvēku.
Tajā pašā laikā arodbiedrības CGT līdere Sofija Binē apgalvo, ka ceturtdien demonstrācijās piedalījušies 1,5 miljoni cilvēku, kamēr 6.aprīlī, pēc arodbiedrību aplēsēm, ielās bija izgājuši divi miljoni.
Parīzē saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem ceturtdien protestos piedalījušies 42 000 cilvēku, kamēr arodbiedrības apgalvo, ka demonstrantu skaits sasniedzis 400 000.
Atkal izcēlušās vardarbīgas sadursmes starp protestētājiem un policiju, bet Parīzē demonstranti ielauzušies luksusa preču tirgotāja LVMH galvenajā mītnē.
Šī ir pēdējā protesta akcija pirms piektdien paredzētās Konstitucionālās padomes sprieduma pasludināšanas pensiju sistēmas reformas lietā.
Ja Konstitucionālā tiesa parlamenta pieņemto likumu neatcels, tad būs pārvarēts pēdējais šķērslis, kas vēl aizkavēja Makronu likumprojektu parakstīt, lai tas varētu stāties spēkā vēl līdz gada beigām.
Parīzē demonstranti dodas uz Konstitucionālās padomes ēku, kas atrodas iepretī Luvra muzejam.
Policija līdz sestdienas rītam šeit ir aizliegusi rīkot jebkādas demonstrācijas, un pieejas ēkai aizsargā pūļa izklīdināšanai pilnībā bruņotu policistu falanga.
Rennā demonstranti dedzina atkritumu tvertnes, un uguns pielaista arī kādam mersedesam.
Par demonstrantu un policistu sadursmēm ziņo arī no Nantes, kur kārtības sargi pielietojuši asaru gāzi.
Policija prognozē, ka protestos visā valstī ceturtdien piedalīsies 400 līdz 600 tūkstoši cilvēku, kas ir uz pusi mazāk nekā 1,3 miljoni, kas ielās izgāja martā, kad protesti sasniedza kulmināciju.
Jau ziņots, ka Makrona valdības lēmums palielināt pensionēšanās vecumu līdz 64 gadiem un veikt citas izmaiņas pensiju sistēmā izraisīja valstī plašus protestus.
Cita starpā, reformas ietvaros arī paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Taču vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.
Protesti nedēļām ilgi noritēja mierīgi, bet 16.martā pārauga vardarbībā, kad valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.
Makrons paziņojis, ka pēc Konstitucionālās padomes lēmuma uzaicinās arodbiedrību pārstāvjus uz sarunām.
Protestu intensitāte ir pakāpeniski samazinājusies un šķiet, ka cilvēki vairs nevēlas upurēt savu algu streikos par zaudētu lietu.
Tomēr arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers paziņojis, ka viss "nebūt nav beidzies" un ka galvenās demonstrācijas gaidāmas 1.maijā, Darba dienā.
Galēji kreisā arodbiedrība CGT aicinājusi uz jauniem streikiem naftas pārstrādes rūpnīcu darbiniekus un atkritumu savācējus, kuru protestu dēļ martā Parīzes ielas trīs nedēļas slīka atkritumos.
Aptaujas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas francūžu iebilst pret izmaiņām pensiju sistēmā, taču Makrons uzstāj, ka tās ir nepieciešamas, lai paglābtu to no deficīta, kas tai draud tuvākajās desmitgadēs.
