Kas notiks ar Somiju pēc Sannas Marinas?

Lai gan Marina, kas 2019. gadā, stājoties premjera amatā, bija tikai 34 gadus veca un kļuva par tobrīd jaunāko valdības vadītāju pasaulē, saskaņā ar aptaujām joprojām ir populārākā Somijas premjerministre šajā gadsimtā, viņas pārstāvētie sociāldemokrāti (SDP) vēlēšanās palika trešajā vietā, atpaliekot ne tikai no konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas (KOK), bet arī no nacionālkonservatīvās Somu partiju.

Marina savu popularitāti bija ieguvusi, izvedot valsti caur Covid-19 pandēmiju un iestāšanās procesu NATO. Arī Somijas apņēmīgajam atbalstam Ukrainai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma bija ne maza loma viņas reputācijas celšanā. Tomēr kampaņā pirms svētdienas vēlēšanām dominēja tautsaimniecības jautājumi, kas lika vēlētājiem vairāk pieslieties labējām partijām, kuras piedāvāja risinājumus augošā valsts parāda mazināšanai, inflācijas ierobežošanai un citu ekonomisko problēmu novēršanai.

Lai kāda būs nākamā Somijas valdība, uzpūstais valsts parāds būs viena no tās smagākajām problēmām, īpaši tāpēc, ka tikko notikusī pievienošanās NATO prasīs Helsinkiem palielināt aizsardzības izdevumus.

Pavērsiens pa labi

Centriski labējā KOK vēlēšanās ieguvusi 20,8% balsu, un Somijā tradicionāli premjerministra krēsls tiek tai no parlamentā pārstāvētajām partijām, kas vēlēšanās izcīnījusi visvairāk balsu. Tikmēr par nacionālkonservatīvo Somu partiju balsojis 20,1% vēlētāju, bet sociāldemokrātus atbalstījuši 19,9% somu. Parlamentā vēl iekļuvušas sešas partijas.

KOK ieguvusi 48 no 200 deputātu vietām, savu pārstāvniecību palienot par 11 mandātiem. Savukārt Somu partija izcīnījusi 46 vietas, par septiņām vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2019.gadā. Tikmēr SDP parlamentā būs pārstāvēta ar 43 deputātiem, par trijiem vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā.

Helsinku Universitātes politikas vēstures profesors Juhana Aunesluma norāda, ka kopumā kreisās partijas ieguvušas trešdaļu balsu, kamēr divas trešdaļas vēlētāju balsojuši par labējām partijām. Tas ir "liels pavērsiens (..) pa labi", sarunā ar aģentūru AP atzinis Aunesluma.

Marinas sakāve Somijā atspoguļo pēdējā laikā visā Eiropā vērojamo vēlētāju piesliešanos konservatīvajām un nacionālkonservatīvajām partijām. Arī Zviedrijā pagājušajā gadā krita kreiso valdība, kuru nomainīja labējo partiju veidots kabinets. Neilgi pēc tam parlamenta vēlēšanu rezultātā Itālijā pie varas nāca nacionālkonservatīvo veidota valdība. Arī Spānijā pirms decembrī gaidāmajām vēlēšanām kreisās partijas, kas šobrīd veido valdošo koalīciju, atpaliek no opozīcijā esošās konservatīvās Tautas partijas (PP) un nacionālkonservatīvās partijas "Vox" ("Balss").

Nākamā valdība

Somijā saskaņā ar tradīciju sarunas par nākamās valdības veidošanu uzsāk partija, kas vēlēšanās uzvarējusi, un sagaidāms, ka 53 gadus vecā bijušā finanšu ministra Petteri Orpo vadītā KOK koalīcijas sarunas uzsāks jau nākamnedēļ.

Intervijā AP svētdienas vakarā Orpo norādīja, ka runās ar visām partijām, lai izveidotu "Somijai vislabāko vairākuma valdību". Viņš arī uzsvēra, ka Somijā nav "galēji labēju" partiju, acīmredzami norādot uz ārvalstu medijiem, kas bieži par galēji labēju sauc Somu partiju.

KOK līderim, lai nodrošināti vismaz 101 deputāta atbalstu, kas nepieciešams jaunās valdības apstiprināšanai, faktiski ir divas iespējas - veidot labējo partiju koalīciju, par galveno sadarbības partneri izvēloties Rīki Purras vadīto Somu partiju, vai arī panākt vienošanos ar SDP.

Ja Orpo, kas ir visticamākais kandidāts uz premjera amatu, izšķirsies par koalīcijas veidošanu ar SDP, tad nākamajā valdībā, vismaz teorētiski, amats varētu atrasties arī Marinai. Taču Turku Universitātes jaunāko laiku vēstures profesors Vesa Varess, kas atzīst, ka sadarbība ar SDP jeb tā dēvētā zili-sarkanā koalīcija būtu "visdabīgākā", norāda, ka Marina pieder "pie savas partijas kreisā spārna un ir acīmredzami, ka viņai netīk konservatīvie".

Turklāt KOK alianses veidošana ar kreisajiem būtu problemātiska no demokrātijas viedokļa, jo Somu partija vēlēšanās guvusi patiesi labus panākumus, intervijā AFP atzīst pētniecības institūta E2 direktore Karīna Jutila.

Tāpēc šobrīd par visticamāko iznākumu tiek uzskatīta KOK sadarbība ar citām labējo partijām jeb tā dēvētā zili-melnā koalīcija. Taču, no otras puses, kā norāda Varess, Somu partija "ir ļoti sarežģīts partneris, jo viņi ir ļoti nepieredzējuši un viņiem parlamentā ir deputāti, kas ir neapmierināti gandrīz ar visu".

Lai gan Somu partija, kas savulaik bija pazīstama kā "Īstenie somi", laikā no 2015. līdz 2017.gadam jau ir darbojusies valdībā, tā tolaik politiskajā spektrā neatradās tik tālu pa labi. 2017.gadā partija sašķēlās divas daļās - radikālākā un mērenākā atzarā, un tagad kopš 2019.gada parlamentā pārstāvēti tikai stingrās līnijas piekritēji.

Viens ir skaidrs - koalīcijas sarunas nebūs vieglas, un tās var ilgt visu aprīli un maiju. Tomēr jaunās valdības veidošanas procesam vajadzētu noslēgties līdz Jāņiem, kas Somijā, tāpat kā Latvijā, atrodas "svētās govs" statusā.

Nacionālkonservatīvo panākumi

Somu mediji par vislielākajiem vēlēšanu uzvarētājiem atzīst pret imigrāciju noskaņoto un eiroskeptisko Somu partiju, kas svētdien guvusi līdz šim lielākos panākumus savas pastāvēšanas vēsturē, lai gan tās pašreizējā līdere Purra partijas vadību uzņēmās tikai 2021.gadā.

Orpo izteicies, ka KOK ir gatava sadarboties ar Somu partiju, jo to uzskati par Somijas tautsaimniecības attīstīšanu lielā mērā sakrīt, lai gan starp abām partijām pastāv domstarpības vides politikas un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, jo Somu partija kā savu ilgtermiņa mērķi uztur izstāšanos no ES, kā arī vēlas atbīdīt tālākā nākotnē šobrīd deklarēto Somijas mērķi līdz 2035.gadam sasniegt tā dēvēto oglekļa neitralitāti.

Somu partija iestājas arī par imigrācijas ierobežošanu, norādot uz kaimiņos esošās Zviedrijas problēmām, tostarp bandu vardarbību, kuru radījusi lielais imigrantu pieplūdums. "Mēs nevēlamies iet Zviedrijas ceļu. Mēs norādām uz kaitīgās imigrācijas politikas sekām," sarunā ar AFP izteikusies Purra.

Somu partijas panākumus spilgti demonstrē apstāklis, ka salīdzinājumā ar pārējām partijām tā uzvarējusi vislielākajā skaitā kontinentālās Somijas reģionu, bet Purra visu kandidātu individuālā vērtējumā ieguvusi visvairāk balsu. Par viņu balsojuši 42 589 somi, kas ir seškārt tik daudz, cik 2019.gadā. Tikmēr Marina palikusi otrajā vietā, iegūstot tikai 35 623 balsis. "Viņu pirksts lielā mērā jūt sabiedrības pulsu. Viņi spēj sajust, kādas problēmas parādās," norāda Jutila.

Īpaši augstu atbalstu Somu partija bauda strādnieku šķirai piederošo vīriešu vidū, un salīdzinājumā ar citām partijām tā spējusi uzrunāt visvairāk jauniešu, izmantojot tā dēvētos sociālos medijus, piemēram, "TikTok". Somu partija "izceļas starp citām partijām, un tāpēc tā piesaista jauniešus, kam pašiem nav izveidojusies stingra politiskā identitāte", skaidro E2 pārdošanas direktors Juho Rahonens.

Vēlēšanu zaudētāji

Lielākie svētdien notikušo vēlēšanu zaudētāji bijušas mazās un vidēja lieluma partijas, īpaši Zaļo līga un postkomunistiskā Kreiso alianse, kas abas līdz šim bija pārstāvētas Marinas vadītajā sarkani-zaļajā koalīcijas valdībā.

Aunesluma norāda, ka līdzšinējie SDP koalīcijas partneri, atrodoties valdībā un vēloties izcelties uz jau tā kreisi noskaņotās Marinas fona, nosliekušies vēl vairāk pa kreisi un zaudējuši vēlētāju atbalstu. Zaļo pārstāvniecība sarukusi gandrīz uz pusi - no 20 līdz 13 deputātiem -, kamēr Kreiso alianse no līdzšinējiem 16 mandātiem zaudējusi piecus.

Starp lielākajiem zaudētājiem ir arī ceturtais līdzšinējās koalīcijas partneris - Centra partija -, kas kopā ar SDP un KOK desmitgadēm ilgi piederēja pie "lielā trijnieka" un vēl 2015.gadā bija vispopulārākā un spēcīgākā Somijas partija. Tagad pēc svārstīšanās starp labējo un kreiso nometnēm, tās atbalstītāju skaits sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim, un centristu pārstāvniecība parlamentā samazinājusies no 31 līdz 23 vietām.

No SDP līdzšinējiem koalīcijas partneriem stabils atbalsts saglabājies vienīgi Zviedru Tautas partijai, kura arī turpmāk parlamentā būs pārstāvēta ar deviņiem deputātiem. Lai gan ideoloģiski Zviedru Tautas partiju var uzskatīt par liberālu un politiskajā spektrā tā ieņem centriskas pozīcijas, tā galveno vērību pievērš jautājumiem, kas saistīti ar zviedru minoritātes interesēm, un zināmā mērā tā stāv pāri tradicionālajām politiskajām šķirtnēm.

Ārpolitika un drošības jautājumi

Lai gan Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā mudināja Somiju pagājušā gada maijā lūgt to uzņemt NATO, nedz vēsturiskais lēmums atteikties no desmitgadēm uzturētās neitralitātes politikas, nedz karš nekļuva par priekšvēlēšanu kampaņas jautājumiem, jo tajos gan sabiedrībā, gan starp partijām valda plaša vispārēja vienprātība.

Tagad Nacionālās koalīcijas partijai, kas par pievienošanos NATO iestājās jau divas desmitgades, būs jāapņemas palielināt aizsardzības izdevumus, lai sasniegtu alianses nosprausto mērķi, atvēlot tam vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Aunesluma pauž pārliecību, ka KOK to noteikti darīs, taču piebilst, ka "tas nebūs viegli, ņemot vērā, ka valdībai patiesībā jārēķinās ar valsts izdevumu samazināšanu". Palielināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus apcērpot tēriņus sociālajām vajadzībām, būs grūts uzdevums, kas sagaida jauno valdību, atzīst politikas vēstures profesors.

Marinas personīgā sakāve?

Lai gan SDP līdere Marina bauda lielu personīgo popularitāti un viņas vadībā sociāldemokrāti savas pozīcijas patiesībā pat nostiprinājuši, kamēr labējie panākumus guvuši uz SDP partneru rēķina, līdzšinējā premjere sabiedrībā tiek vērtēta pretrunīgi.

Kamēr daļa Marinu uzskata par spēcīgu līderi, citi ir pārliecināti, ka viņas jauneklīgi aušīgā uzvedība padara SDP līderi par nepiemērotu valdības vadītāja amatam. "Sanna Marina ir polarizējoša persona. Viņai ir fani kā rokzvaigznei, taču, no otras puses, ir daudz ļaužu, kas viņu nevar ciest," atzīst laikraksta "Helsingin Sanomat" žurnālists Marko Junkari.

Nav arī skaidrs, vai pēc premjeres krēsla zaudēšanas Marina turpinās vadīt SDP. Vēl pirms vēlēšanām daži viņas kolēģi izteica pieņēmumus, ka viņu varētu gaidīt jauns amats Briselē, iespējams, 2024.gadā viņa pat varētu kandidēt uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta krēslu no Sociālistu un progresīvo alianses (S&D). Tikmēr citi runā, ka viņa varētu pretendēt uz Somijas prezidenta vietu, kad to nākamgad atstās pašreizējais valsts galva Sauli Nīniste.

Izskanējušas arī runas, ka pēc pievienošanās NATO, par kuras dalībvalsti Somija oficiāli kļuva otrdien, Marina varētu pretendēt uz alianses ģenerālsekretāra krēslu, kuru Jenss Stoltenbergs atstās septembrī. Turpināt karjeru Somijā būtu Marinas "pieredzes un talanta izšķiešana", uzskata Jutila. Tomēr NATO diplomāti aizkulisēs pauž skepsi, ka tikko uzņemtas valsts pārstāve varētu kļūt par alianses pārstāvi uz pasaules politiskās skatuves.

Savukārt Orpo, pretstatā Marinai, ir karjeras politiķis, kam nepiemīt neviena no līdzšinējās premjeres rokzvaigznes īpašībām. "Viņš spēlē piedalās jau kopš 90.gadiem un ir visai stabils un mierīgs," norāda Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE politikas reportieris Mati Koivisto. "Izskan kritika, ka viņš, iespējams, ir pārāk bezkrāsains un mierīgs, taču Somijā tas visai labi darbojas."

Arī Varess piebalso, atzīstot, ka Orpo ir mazāk iedvesmojošs un ļoti mērens, "gluži vai ideāls znots".

Avoti: AP, AFP, BBC, "Politico", "Euronews".