Abonē 2025. gadam ar atlaidēm līdz 57% un saņem garantētas dāvanas 55€ vērtībā!

Abonēt žurnālu
Da Vinči meistardarbos apslēpta kāda ēdama sastāvdaļa
foto: AP/Scanpix
Leonardo da Vinči glezna "Mona Liza"
Pasaulē

Da Vinči meistardarbos apslēpta kāda ēdama sastāvdaļa

Jauns.lv

Zinātnieki atklājuši, ka slaveni gleznotāji, piemēram, Leonardo da Vinči, Sandro Botičelli un citi renesanses laika meistari, iespējams, ir eksperimentējuši ar olu dzeltenumiem, tādējādi mēģinot pasargāt savas gleznas no mitruma radītās ietekmes, sakrunkošanās un dzeltēšanas.

Da Vinči meistardarbos apslēpta kāda ēdama sastāvd...

Pētījumi par mākslinieku glezniecības paradumiem "varētu uzlabot nenovērtējamu mākslas darbu saglabāšanu", teikts "Nature Communication" publicētajā pētījumā.

Lai gan jau iepriekš mākslas šedevros atrastas proteīna atliekas, pētījums liecina, ka olu dzeltenumu iejaukšana eļļas krāsās, iespējams, bijusi apzināta.

Pētnieki atklājuši, ka olu pievienošana eļļas gleznām "darbojas kā antioksidants, palēninot to sacietēšanu". Citiem vārdiem sakot, šī kombinācija palīdz apturēt krāsas noārdīšanos.

Zināms, kurš iegādājies da Vinči gleznu par 450 miljoniem

Novembrī izsolē Ņujorkā Leonardo da Vinči gleznu "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs") iegādājies ietekmīgais Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans, vēsta ...

Pētījuma autore Ofēlija Ranketa no Vācijas Karlsrūes Tehnoloģiju institūta Mašīnbūves un mehānikas institūta CNN pastāstīja: "Par to ir ļoti maz rakstisku avotu, un iepriekš nav veikti zinātniski darbi, lai šo tēmu izpētītu tik padziļināti. Mūsu rezultāti liecina, ka pat ar ļoti mazu olu dzeltenuma daudzumu jūs varat panākt pārsteidzošas eļļas krāsas īpašību izmaiņas, kas parādā to, kā tās varētu būt izdevīgas māksliniekiem."

Izpētot olu dzeltenuma olbaltumvielu ietekmi eļļā, zinātnieki atklāja, ka olu proteīni mitrā vidē nomāc krāsā absorbēto ūdeni. Gleznām žūstot, tie arī palīdzējuši novērst dzeltēšanu un grumbu veidošanos - "problēmu, ar kuru saskārās pat Leonardo da Vinči", atklāts pētījumā.

Mākslinieki tādējādi "devuši mums iespēju apbrīnot viņu šedevrus vēl šodien", teikts pētījumā.