Bils Klintons nožēlo, ka 1994. gadā pārliecināja Ukrainu atteikties no kodolieročiem
Bijušais ASV prezidents Bils Klintons intervijā telekanālam RTÉ sacīja, ka izsaka nožēlu par Ukrainas pārliecināšanu atteikties no kodolarsenāla.
"Es izjūtu personisku atbildību, jo es panācu, ka viņi (Ukraina) piekrīt atteikties no saviem kodolieročiem. Krievija nebūtu ienākusi Ukrainā, ja viņiem joprojām būtu viņu ieroči,” sacīja bijušais ASV prezidents.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Ukraina kļuva par trešo lielāko kodolvalsti pasaulē. Bet 1994. gadā pēc sarunām starp ASV, Krieviju un Ukrainu Klintons paziņoja, ka Ukraina piekrīt izņemt kodolieročus no savas teritorijas.
1994. gadā Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, ASV prezidents Bils Klintons un Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors parakstīja Budapeštas memorandu, saskaņā ar kuru Ukraina piekrita izņemt visus kodolieročus no savas zemes apmaiņā pret drošības garantijām no parakstītāju puses – ASV, Apvienotajā Karalistē un Krievijā.
"Viņi (Ukraina) baidījās no atteikties no kodolieročiem, jo domāja, ka tas ir vienīgais, kas viņus pasargā no Krievijas," sacīja Klintons.
2014. gada februārī Krievija iebruka Ukrainai piederošajā Krimas pussalā un anektēja to, cita starpā pārkāpjot Budapeštas memorandu.
“Kad viņam kļuva ērti, prezidents Putins to lauza un vispirms ieņēma Krimu. Un es par to jūtos šausmīgi, jo Ukraina ir ļoti svarīga valsts,” sacīja Klintons.
