Zinātniekiem pie Japānas krastiem milzu dziļumā izdodas uzfilmēt zivi
Zinātnieki ir nofilmējuši zivi, kas peld neparastā dziļumā okeānā, padarot to par dziļāko šāda veida novērojumu, kāds jebkad ir veikts, vēsta BBC.
Suga “Pseudoliparis” jeb gliemežu zivs - tika nofilmēta peldam 8336 m dziļumā. To nofilmēja ar automātisku batiskafu, kas tika iegremdēts Izu-Ogasavaras dziļvagā, uz dienvidiem no Japānas.
Novērojuma vadošais zinātnieks teica, ka gliemežu zivs varētu būt vai ļoti tuvu maksimālajam dziļumam, kādā jebkura zivs var izdzīvot. Iepriekšējais dziļākais zivju novērojums tika veikts 8178 m, tālāk uz dienvidiem Klusajā okeānā Marianas dziļvagā. Tādējādi šis atklājums pārspēj dziļuma rekordu par 158 metriem.
"Ja šis rekords tiks pārspēts, tas notiktu tikai par nedaudz metriem," BBC sacīja profesors Alans Džeimisons.
Rietumaustrālijas universitātes dziļjūras zinātnieks pirms 10 gadiem izteica prognozi, ka zivis, visticamāk, atradīsies 8200–8400 m dziļumā. To ir apstiprinājuši desmit gadu pētījumi visā pasaulē.
Zivs tika filmēta ar kameru sistēmu, kas piestiprināta pie batiskafa. Tā rāmim tika pievienota ēsma, lai piesaistītu jūras dzīvi. Lai gan nofilmētais īpatnis netika noķerts, lai pilnībā noteiktu tā sugas veidu, vairākas zivis tika notvertas nedaudz augstāk 8022 m dziļumā.
Tās atkal bija gliemežu zivis, sasniedzot rekordu un kļūstot par dziļāko jebkad noķerto zivi. Gliemežu zivis ir patiešām ievērojamas. To ir vairāk nekā 300 sugu, no kurām lielākā daļa ir sekla ūdens radības, un tās var atrast upju deltās.
Taču gliemežu grupa ir pielāgojusies arī dzīvei Arktikas un Antarktikas aukstajos ūdeņos, kā arī ārkārtējos spiediena apstākļos, kādi pastāv pasaules dziļākajās dziļvagās. 8 km dziļumā zivis piedzīvo vairāk nekā 80 megapaskālus jeb 800 reižu lielāku spiedienu nekā tas ir okeāna virspusē.
