Londonas policijā plaukst pazemošanas kultūra
Londonas policijas iecirkņos valda rasisma, homofobijas un sieviešu nīšanas atmosfēra, secināts valdības komisijas ziņojumā.
Izmeklēšana baroneses Luīzas Keisijas vadībā aizsākās pēc traģēdijas 2021. gadā, kad policists Londonā nolaupīja, izvaroja un nogalināja Sāru Everardu. Turklāt jau ziņojuma tapšanas laikā aiz restēm nokļuva vēl viens policists – Deivids Keriks, kuru tiesa atzina par vainīgu desmitiem izvarošanu un spīdzināšanā.
“Tas ir šausmīgi,” atzīst Londonas policijas šefs Marks Roulijs. “Lasot šo ziņojumu, izjūti veselu emociju gammu, kur dusmas jaucas ar sarūgtinājumu un kaunu.”
Ziņojumā minēti vairāki gadījumi, kas raisa sašutumu. Kādam policijas virsniekam, pēc reliģiskās piederības sikham, kolēģi nogrieza bārdu, jo kadam tas šķita smieklīgi. Cita sikha turbānu ielika apavu kastē, bet policists musulmanis savos zābakos atrada cūkgaļas šķiņķi.
Kolēģi ņirgājās par melnādainu policistu, kurš neslēpa, ka ir gejs, viņa mantas un formastērpu noslēpa. Katrs piektais policists, kurš ir piederīgs LGBTQ+, darbā saskāries ar homofobiju. Naids izpaudies arī pret sievietēm, viņu automašīnās pat mesti maisiņi ar urīnu.
Jaunpienācējiem rīkotas pazemojošas iesvētības, dažos gadījumos dienesta vecbiedri dušā pat urinējuši virsū jauniņajiem. Reizēm jaunajiem likts ēst nenormāli daudz, piemēram, sievietēm siera kūkas, līdz kļūst nelabi. Kopumā ziņojums aizņem vairāk nekā 350 lappušu, un autori apraksta Londonas policiju kā dziļi iestigušu rasismā, seksismā un homofobijā.
Baronese Keisija atgādina, ka līdzīga izmeklēšana noritēja 1999. gadā, kad policists nogalināja melnādaino pusaudzi. Arī toreiz secinājumi bija tādi paši, bet ceturtdaļgadsimta laikā nekas nav mainījies.
Nav kārtības arī ar tiešo policijas darbu. Ledusskapji lietisko pierādījumu glabāšanai bieži ir pārpildīti. Kad pērn vasaras karstumā sabojājās saldētava, bioloģiskie paraugi aizgāja postā,
