Protestētāji Francijā aizdedzinājuši Bordo rātsnamu
Protestētāji ceturtdienas vakarā aizdedzinājuši Francijas pilsētas Bordo rātsnamu, kamēr visā valstī vairāk nekā miljons cilvēku piedalījās demonstrācijās pret pensiju reformu, bet Parīzē notikušas protestētāju un policistu sadursmes.
Uguns pārņēma Bordo rātsnama parādes durvis, taču ugunsdzēsējiem izdevās liesmas apdzēst. Pagaidām nav noskaidroti vainīgie.
Iekšlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka Francijā protestos piedalījušies aptuveni miljons un 89 tūkstoši cilvēku, tai skaitā Parīzē vien protestējuši 119 000. Galvaspilsētā tās ir lielākās demonstrācijas kopš šo protestu sākuma janvārī. Valsts mērogā protestētāju skaits vairāk nekā divas reizes pārspēja demonstrantu kopskaitu 15.martā, kad notika iepriekšējie lielie protesti, taču tas bija mazāks nekā 1,28 miljoni, kas Francijā protestēja 7.martā.
Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns paziņojis, ka sadursmēs ievainoti 123 policisti un žandarmi.
Parīzē par kārtību gādāja aptuveni 5000 policistu, bet visā valstī - 12 000.
Arodbiedrība CGT ziņoja, ka protestos Parīzē šodien piedalījās aptuveni 800 000 cilvēku, bet visā valstī aptuveni 3,5 miljoni. Oficiālās aplēses parasti ir krietni pieticīgākas par arodbiedrību ziņotajām.
Arodbiedrības aicinājušas uz valsts mēroga streikiem un demonstrācijām arī nākamajā ceturtdienā, kad Francijā paredzēta Lielbritānijas karaļa Čārlza III vizīte.
"Makron, nē!" Francijā cilvēki iet demonstrācijās, streiko un lamā prezidentu, protestējot pret pensiju reformu. 2023. gada janvāris-marts
Kā ziņots, valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas 49.panta 3.daļu, pagājušajā ceturtdienā izšķīrās likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsauca sašutumu gan parlamenta deputātu vidū, gan sabiedrībā.
Trešdien Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka vēlas, lai pensiju reforma stātos spēkā līdz gada beigām, uzsverot, ka tas ir nepieciešami.
Pensiju sistēmas reforma ir viens no Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem. Galvenā reformas sastāvdaļa ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 64 gadiem. Turklāt paredzēts pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai.
Vienlaikus minimālo pensiju plānots paaugstināt līdz 1200 eiro.
Valdība norāda, ka reforma nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.
