Lietuva gatavojas nocietināt robežu ar mīnām, prettanku "ežiem" un grāvjiem
Reaģējot uz karu Ukrainā un draudiem nacionālajai drošībai, Lietuva grasās iegādāties nocietinājumu aprīkojumu. Lietuva apņēmusies uz valsts robežas ar nedraudzīgajām valstīm - Krieviju un Baltkrieviju - izveidot speciālus parki, kuros tiks izvietoti prettanku "eži", dzelzsbetona prettransporta un prettanku konstrukcijas, mīnas un citi šķēršļi.
Kara pētnieks Giedrius Petkevičius atzīmēja, ka pretmobilitātes pasākumi un militārā inženierija ir viena no svarīgām karadarbības sastāvdaļām.
Par vismazāk drošāko tiek uzskatīta Lietuvas dienvidu daļa, kur valsts robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju. Tur arī ir Suvalku koridors - robeža ar stratēģisko partneri Poliju.
Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja (NSGK) prezentēja pretmobilitātes pasākumu parku projektu, kurā tiks koncentrēti ienaidnieka kustību ierobežojošie pretmobilitātes un nocietinājumu pasākumi.
Turklāt neoficiāli tiek runāts arī par atsevišķiem citiem pasākumiem reģionā. Piemēram, meliorācijas grāvju padziļināšana un papildu to veidošana pierobežas zonās, koku aleju veidošana un klaju platību apmežošana, esošo mežaino platību kopšana.
Kā norāda šī projekta iniciators, Seima NSGK priekšsēdētājs Laurins Kasčiūnas, pretmobilitātes pasākumi un fortifikācijas risinājumi būs integrēti Lietuvas aizsardzībā, lai tie paši par sevi nebūtu panaceja.
"Uguns piesegšana ir viena no aizsardzības līnijām. Tās mērķis ir palēnināt iespējamo ienaidnieka iespiešanos, traucējot viņa mobilitāti. Tagad mūsu loģika ir tāda, ka mums ir pretmobilitātes pasākumi. Mums ir noliktavas, kur stāv nepeiciešamā infrastruktūra, bet mēs to izvietosim nepieciešamības gadījumā.
