Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēks atklājis lielu arhitektūras noslēpumu

Veicot katedrāles restaurācijas darbus, atklājušies kādreizējie arhitektūras jauninājumi, kas ļāva 12. gadsimtā ēkai kļūt par sava laikmeta augstāko katedrāli - tolaik tā sniedzās aptuveni 32 metru augstumā.

Šis augstums, izrādās, lielā mērā sasniegts, pateicoties dzelzs pielietojumam katedrāles būvniecībā. Arheologi dažādās katedrāles daļās ir atklājuši tūkstošiem metāla skavu, no kurām dažas datētas ar 1160. gadu sākumu. Dzelzs izmantošana šādā veidā uzskatāma par milzīgu tā laika tehnoloģisko sasniegumu.

Šie atklājumi liecina, ka plašā dzelzs izmantošana būvniecībā nav tik moderna, kā eksperti domājuši. Viduslaiku celtnieki, kas strādāja Dievmātes katedrālē, izmantoja šo tehniku vēl ilgi pirms katedrāles restaurācijas darbu sākšanas 19. gadsimtā.

Pētnieki lēš, ka Parīzes Dievmātes katedrālē atrastie dzelzs paraugi izstrādāti divus gadu desmitus pirms Francijas Soisonas katedrāles pabeigšanas un četras desmitgades pirms Buržas katedrāles būvniecības. Līdz šim abas šīs gotiskā stila celtnes tika uzskatītas par pirmajiem sistēmiskā dzelzs mūra paraugiem.

Katedrāles būvniecības laikā celtnieki bagātīgi izmantojuši dzelzs armatūru akmeņu savienošanai. Izturīgās metāla skavas atrastas katedrāles galerijas grīdas savienojumos un tās arku izliekumos.

Kā norāda pētnieki, līdz tam arku balstam tika izmantoti koka stieņi.

13. gadsimtā, kad Parīzes Dievmātes katedrālei tika veikti uzlabojumi un vairāki papildinājumi, arhitekti šķietami iedvesmojušies no priekštečiem.

Piemēram, ar metāla detektoru palīdzību katedrāles joma daļā atrastas simtiem metāla skavu, kas izskatās citādas, nekā skavas uz grīdas. Ekspertiem ir aizdomas, ka tās likt lietā izdomājis jau nākamais katedrāles arhitekts, kurš šo metāla skavu praksi aizguvis no pirmā arhitekta.

19. gadsimtā Parīzes Dievmātes katedrālē veikti vēl vairāki atjaunošanas darbi, un arī tajos plaši tika izmantotas dzelzs ķēdes un stieņi.

Šie jaunie atklājumi, apvienojot tos ar citām vēsturiskām un arheoloģiskajām zināšanām no tā paša laika perioda, varētu arī palīdzēt padziļināt izpratni par to, kā 12. un 13. gadsimtā Parīzē tika tirgots, izplatīts un kalts dzelzs. Šķiet, ka daudzas šajā pētījumā iekļautās skavas ir izgatavotas, sametinot dzelzs gabalus, kas aizgūti no dažādiem piegādes avotiem.

Tā kā katedrāles remontdarbi turpinās, pētnieki cer uzzināt vēl vairāk par iespaidīgajiem viduslaiku celtniekiem un to, kā viņi savulaik, pirms daudziem gadsimtiem, spējuši iegūt materiālus un salikt tos kopā, radot tādu neaprakstāmu skaistumu, kā Parīzes Dievmātes katedrāle.

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija pēc ugunsgrēka izmaksās aptuveni 870 miljonus eiro. Paredzēts, ka tā apmeklētājiem atkal tiks atvērta 2024. gada decembrī.