ASV: Sji jāizdara spiediens uz Putinu par "kara noziegumiem" Ukrainā
ASV norādījušās, ka Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam vajadzētu piespiest Vladimiru Putinu "apturēt kara noziegumus" Ukrainā, vēsta BBC.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs aicināja Sji mudināt Krievijas autoritāro vadītāju izvest karaspēku no Ukrainas. Kērbijs sacīja, ka ar pamiera meklēšanu nepietiks.
"Mēs ceram, ka prezidents Sji piespiedīs prezidentu Putinu pārtraukt Ukrainas pilsētu, slimnīcu un skolu bombardēšanu, apturēt kara noziegumus un zvērības un izvest savu karaspēku," viņš sacīja.
"Taču mēs esam nobažījušies, ka tā vietā Ķīna atkārtos aicinājumus uz pamieru, atstājot Krievijas spēkus Ukrainas suverēnā teritorijā, un jebkurš pamiers, kas nerisina Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas, efektīvi ratificētu Krievijas nelikumīgos iekarojumus."
Pirmdien Sji un Putins tikās vairāk nekā četras stundas neformālās sarunās, bet oficiālākas sarunas ir paredzētas otrdien.
Pastāv bažas, ka Ķīnas atbalsts Krievijai, kas pašlaik balstās uz tehnoloģijām un tirdzniecību, var kļūt militārs, iespējams, ietverot artilērijas lādiņus.
Putins ir paziņojis, ka apspriedīs Sji kunga ierosināto 12 punktu plānu, lai "atrisinātu akūto krīzi Ukrainā". "Mēs vienmēr esam atvērti sarunu procesam," sacīja Putins, līderiem vienam otru dēvējot par "dārgo draugu".
Ķīna pagājušajā mēnesī nāca klajā ar savu plānu kara izbeigšanai - tas ietver "karadarbības pārtraukšanu" un miera sarunu atsākšanu.
Ķīnas plāns īpaši neparedzēja, ka Krievijai ir jāaiziet no Ukrainas – uz ko Ukraina ir uzstājusi kā priekšnoteikumu jebkādām sarunām.
Tā vietā tika runāts par "visu valstu suverenitātes cienīšanu", piebilstot, ka "visām pusēm ir jāsaglabā racionāli un jāievēro savaldība" un "pamazām jādeeskalē situācija".
Plāns arī nosoda "vienpusējo sankciju" izmantošanu, kas tiek uzskatīta par slēptu kritiku pret Ukrainas sabiedrotajiem Rietumos.
Pirmdien Sji ieradās Maskavā trīs dienu vizītes sākumā. Putins slavēja Ķīnu par "taisnīguma principu ievērošanu" un uzstāj uz "nedalītu drošību katrai valstij". Viņš piebilda, ka Ķīna pēdējos gados ir veikusi "milzīgu lēcienu uz priekšu savā attīstībā", atzīmējot: "Mēs pat jūtamies mazliet skaudīgi."
Savukārt Sji Putinam sacīja: "Jūsu spēcīgajā vadībā Krievija ir guvusi lielus panākumus savā plaukstošajā attīstībā. Esmu pārliecināts, ka Krievijas tauta turpinās jums stingru atbalstu."
Krievija ir naftas avots Pekinas milzīgajai ekonomikai, un tā tiek uzskatīta par partneri, iestājoties pret ASV.
Sji kunga vizīte Maskavā notika dažas dienas pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Krievijas prezidenta aresta orderi saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos. Tas nozīmē, ka Putinu tehniski varētu arestēt 123 valstīs, lai gan ne Ķīna, ne Krievija nav šajā sarakstā.
Rietumu līderi kopš pagājušā gada februāra ir mēģinājuši izolēt Krieviju pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Taču viņi nav spējuši panākt globālu vienprātību, jo Ķīna, Indija un vairākas Āfrikas valstis nevēlas nosodīt Putinu.
Tikmēr Japānas premjerministrs Fumio Kišida ierodies negaidītā vizītē Ukrainā, lai tiktos ar prezidentu Volodimiru Zelenski. Paredzams, ka viņš paudīs solidaritāti un atbalstu Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma. Japāna un Ķīna uzskata viena otru par reģionālām konkurentēm. Kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā Tokija ir sniegusi Kijevai humāno, finansiālo un nenāvējošu militāro palīdzību.