foto: REUTERS/SCANPIX
Zinātnieki uz vientuļas salas uziet baisu atradumu - "plastmasas akmeņus"
"Plastmasas akmeņi", 2023. gada 7. martā, Brazīlijā.
Pasaulē
2023. gada 16. marts, 19:00

Zinātnieki uz vientuļas salas uziet baisu atradumu - "plastmasas akmeņus"

Jauns.lv

Brazīlijas vulkāniskās Trindadi salas ģeoloģija zinātniekus ir fascinējusi gadiem ilgi, taču nesen atklātie "plastmasas akmeņi" zinātniekos rada pamatīgu trauksmi.

Izkususi plastmasa saaugusi ar akmeņiem uz salas, kas atrodas 1140 kilometru no Espiritu Santu štata Brazīlijas dienvidaustrumos. Nepatīkamais atradums, pēc pētnieku domām, liecina par cilvēku pieaugošo ietekmi uz Zemes ģeoloģiskajiem cikliem.

"Tas ir jauns un vienlaikus biedējošs atklājums, piesārņojums ir sasniedzis ģeoloģiju," sacīja Paranas Federālās universitātes ģeoloģe Fernanda Avelara Santosa.

foto: REUTERS/SCANPIX
Pētniece Fernanda Santosa ar "plastmasas akmeni" rokās, 2023. gada 7. martā.

Santosa un viņas komanda veica ķīmiskos testus, lai noskaidrotu, kāda veida plastmasa atrodas akmeņos, kurus sauc par "plastiglomerātiem", jo tie ir radušies no nogulumu granulu un citu gružu maisījuma, ko kopā satur plastmasa.

foto: REUTERS/SCANPIX
"Plastmasas akmeņi", 2023. gada 7. martā, Brazīlijā.

"Mēs identificējām (piesārņojumu) galvenokārt no zvejas tīkliem, kas ir ļoti izplatīti atkritumi Trinidadi salas pludmalēs," sacīja Santosa. "(Tīklus) velk jūras straumes un tie uzkrājas pludmalē. ​​Kad temperatūra paaugstinās, šī plastmasa izkūst un tiek iestrādāta pludmales dabiskajā materiālā," skaidro ģeoloģe.

Trindadi sala ir viena no pasaulē nozīmīgākajām zaļo bruņurupuču jeb Chelonia mydas saglabāšanas vietām, kur katru gadu tūkstošiem bruņurupuču ierodas dēt olas. Vienīgie Trindadi iedzīvotāji ir Brazīlijas flotes locekļi, kas uztur bāzi salā un aizsargā ligzdojošos bruņurupučus.

foto: AFP/Scanpix
Bruņurupuču mazuļi (Chelonia mydas).

"Vieta, kur mēs atradām šos (plastmasas) paraugus, ir aizsargāta teritorija Brazīlijā, netālu no vietas, kur zaļie bruņurupuči dēj olas," sacīja Santosa.

foto: ekrānuzņēmums no video

Atklājums rosina uzdot jautājumus par to, kādu mantojumi cilvēki atstāj šeit uz Zemes, saka Santosa. "Piesārņojums, atkritumi jūrā un plastmasa, kas izmesta okeānos, kļūst par ģeoloģisku materiālu, kas tiek saglabāts Zemes ģeoloģiskajos ierakstos," viņa piebilda.