Klauniem nav miera: Krimas deputāts vēlas pārskatīt Aļaskas statusu

Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs Jurijs Gempeļs uzskata, ka “Aļaskas statusu vajadzētu pārskatīt un tikt skaidrībā ar visām juridiskajām niansēm, par to, kam tā pieder saskaņā ar tiesībām, un atkal atgriezt Krievijas sastāvā.”

Šādi viņš reaģēja uz ASV prezidenta Džo Baidena padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džeika Salivena teikto, ka Ukraina var atgūt Krievijas anektēto Krimu.

Gempeļš paziņoja, ka Krima uz visiem laikiem pieder Krievijai un šādi paziņojumi parāda ASV “praktiski tiešu” vēlēšanos atņemt Krievijas suverēnās teritorijas daļu. Viņš piedraudēja, ka šādu mēģinājumu gadījumā agresori saņems adekvātu atbildi.

Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014. gada 18. martā, noslēdzot Krievijas prezidenta Vladimira Putina atsūtīto "zaļo cilvēciņu" 20. februārī uzsākto Krimas sagrābšanas operāciju. Gandrīz neviena pasaules valsts nav atzinusi šo aneksiju.

Krievijas cars Aleksandrs II pārdeva Aļasku ASV 1867. gada 30. martā par 7,2 miljoniem dolāru jeb 140 miljoniem dolāru 2021. gada izteiksmē. Krievus darījumā pārstāvēja diplomāts Eduards fon Štekls, bet amerikāņus — valsts sekretārs Viljams Sjuards prezidenta Endrū Džonsona administrācijā. Oficiāli ASV sastāvā Aļaska nokļuva 1867. gada 18. oktobrī ar pirkuma līguma ratifikāciju ASV Senātā. Par ASV 49. štatu Aļaska kļuva 1959. gada 3. janvārī.

Par noslēgto pārdošanas līgumu cars apbalvoja fon Šteklu ar Baltā ērgļa ordeni, 25 000 rubļu prēmiju un mūža ikgadēju pensiju 6000 rubļu apmērā. Jāpiebilst, ka darījuma noslēgšanas laikā Aļaskā vēl nebija atklātas derīgo izrakteņu milzu krājumi, un amerikāņus nācās bagātīgi piekukuļot, lai panāktu atbalstu. Fon Štekla rīcībā bija cara piešķirtie 165 tūkstoši dolāru “zināmam lietojumam”, ar kuriem viņš dāsni uzpirka politiķus un presi, kas ietekmēja labvēlīgu lēmumu ASV Kongresā.