Somijas parlaments šomēnes apstiprinās valsts pievienošanos NATO
Somijas parlaments šomēnes apstiprinās valsts pievienošanos NATO, negaidot, kamēr neizlēmušās NATO dalībvalstis pieņems tās dalības pieteikumu, piektdien paziņoja parlaments.
Helsinki vēlas apstiprināt pievienošanos NATO pirms vispārējās vēlēšanu kampaņas sākuma martā, kad parlaments pārtrauks darbu.
Likumprojektam ir pietiekams atbalsts, lai to varētu viegli pieņemt.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kuras joprojām nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas lūgumus pievienoties.
Ja Somijas parlaments šomēnes apstiprinās pievienošanos, valsts varētu ātri kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, pat ja Turcija un Ungārija ratificētu pievienošanos vēlēšanu periodā, kad parlaments ir slēgts.
Tas arī ļautu Somijai pievienoties, negaidot Zviedriju, kuras pievienošanos bremzē Turcija.
Ungārija ir paziņojusi, ka šomēnes varētu apstiprināt abu valstu pievienošanos NATO.
Paredzams, ka Somijas parlaments balsos par dalību NATO 28.februārī, piektdien preses konferencē sacīja parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Jusi Hallaaho.
"Ir labi, ka šis process ir paveikts iepriekš," intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai "Yle" skaidroja premjerministre Sanna Marina. "Kad būs pabeigtas ratifikācijas visās valstīs, nepaies vairāk kā dažas stundas, līdz mēs pievienosimies NATO."
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien pirmo reizi pieļāva iespēju, ka Somija pievienojas NATO bez Zviedrijas, sakot, ka vienlaicīga abu valstu dalības ratifikācija nav "galvenais jautājums".
Zviedrijas valdība trešdien paziņoja, ka plāno martā iesniegt likumprojektu, lai parlaments apstiprinātu valsts dalību NATO.
Somijas iestāšanās NATO nozīmēs, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sev izdarījis "lāča pakalpojumu", mēģinot ar iebrukumu Ukrainā atturēt NATO tuvošanos. Tieši otrādi, Krievijas agresīvā politika ir kalpojusi par vislabāko reklāmu kaimiņvalstu dalībai aliansē.
Pretēji Kremļa propagandistu gadiem ilgi bazūnētajai tēzei, ka NATO ielenc Krieviju, pašlaik Krievijas sauszemes robeža ar NATO bloku ir niecīga — tā ir ar Norvēģiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, kā arī jūras robeža ar ASV tālu austrumos starp Čukotku un Aļasku. Tā ir mazāk nekā viena sešpadsmitā daļa no Krievijas kopējās sauszemes robežas. Savukārt Somijas iestāšanās NATO šo kopējo robežu palielinās vairāk nekā divas reizes. Ja blokam pievienosies arī Zviedrija, tad Baltijas jūra gandrīz pārvērtīsies par NATO iekšējo jūru.
