Krievijas karakuģi devušies jūrā ar taktiskajiem kodolieročiem. "Pēdējais arguments!" skaidro eksperts
Kā ziņo Norvēģijas izlūkdienesti, 14. februārī Krievijas Federācijas Ziemeļu flotes kuģi pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma devušies jūrā ar taktiskajiem kodolieročiem uz klāja.
Tā kā trīs ceturtdaļas no raķetēm iztērētas Ukrainā, "nestratēģiskajiem kodolieročiem būs lielāka nozīme Krievijas reģionālajā aizsardzībā", līdz Kremlis atjaunos tālas darbības precīzo ieroču arsenālu, vēsta Norvēģijas izlūkdienesti.
"Tagad diemžēl gandrīz Eiropas centrā notiek asiņains karš. Tās ir Krievijas iebrukuma sekas. Krievija tagad cenšas izmantot kodolieročus kā sava veida pēdējo argumentu, draudot Rietumiem ar to izmantošanu. Tomēr tas ir ļoti pamanāms, ka ne tikai Rietumi, bet arī pati Krievija baidās no tiešas militāras sadursmes,» telekanāla “Freedom” ēterā sacīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas iztaustīt " vājos" rietumvalstu vidū, tāpēc biedē ar taktiskajiem kodolieročiem. "Šobrīd tas nav tik daudz militārs, bet gan propagandas mērķis. Krievija grasās sarīkot" lielu propagandas izrādi "plašā mēroga iebrukuma Ukrainā gadadienā," skaidroja Fesenko.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievijas karakuģi ar taktiskajiem kodolieročiem jūrā ir daļa no propagandas šova, jo pagaidām tiešas briesmas nedraud. "Pagaidām Kremlis drīzāk cenšas nobiedēt Rietumus ar propagandu. Bet, protams, vismaz potenciāli šāds risks pastāv, un šis risks ir saistīts tikai ar Putinu un, teiksim, ar viņa garīgo līdzsvaru,» rezumēja eksperts.
Tikmēr bijušais ASV armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess uzskata, ka Vašingtona ir pārvērtējusi Krievijas kodolieroču izmantošanas riskus. Baltais nams uzskata, ka Krievijas Federācija nespers šādu soli un vairs neiebilst pret triecieniem Krimai, izmantojot Amerikā ražotu aprīkojumu un munīciju.
