ASV trīs dienas pēc kārtas notriec "neatpazītus lidojošus objektus". Pirms tam viņi iznīcināja ķīniešu aerostatu. Kas notiek?
ASV militārpersonas astoņu dienu laikā gaisa telpā virs ASV un Kanādas notriekušas četrus lidojošus objektus - pēc Pentagona ierēdņu teiktā, miera laikā šādu precedentu nekad vēl nav bijis, raksta AP.
Iznīcinātājs "F-22" 4. februārī raidīja vadāmu raķeti "Sidewinder" pa 60 metrus augstu Ķīnas aerostatu, kas atradās vairāk nekā 18 tūkstošu metru augstumā virs Atlantijas okeāna akvatorijas pie Dienvidkarolīnas piekrastes. Balons pirmo reizi parādījās 28. janvārī virs Aleutu salām netālu no Aļaskas, bet 31. datumā nonāca virs ASV kontinentālās daļas, atgādina "Time".
Pentagonā paziņoja, ka aparāts varētu būt novērojis ASV stratēģiskos objektus. Piemēram, tas lidoja pāri Malmstromas aviācijas bāzei Montānā, kur tiek glabātas starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Ķīnas varas iestādes atbildot apliecināja, ka gaisa balons izmantots meteoroloģiskos nolūkos un nejauši nonācis ASV teritorijā, nomaldoties no kursa.
Kā apgalvoja Džo Baidena administrācijas amatpersonas, prezidents devis rīkojumu notriekt aerostatu vēl 1. februārī, taču militārpersonas nogaidījušas vēl dažas dienas, lai aparāts nokļūtu virs ūdens un tā atlūzas neapdraudētu cilvēkus uz zemes, raksta "Meduza".
Pēc atlūzu analīzes ASV Valsts departamentā paziņoja, ka Ķīnas aerostats bija aprīkots ar radioelektroniskās izlūkošanas iekārtām un bija daļa no Ķīnas izlūkošanas programmas, kas aptver vairāk nekā 40 valstis piecos kontinentos. Turklāt tam bija propelleri, kas ļāva mainīt kustības virzienu.
Tāpat, pēc ASV amatpersonu apgalvojumiem, aerostats bija aprīkots ar pašiznīcināšanās mehānismu, kas netika iedarbināts. Tā ir iespējamā pazīme, ka Ķīnas varas iestādes vēlējās turpināt izlūkdatu vākšanu pat pēc tam, kad aparāts tika atklāts, uzsvēra ASV prezidenta administrācijā.
10. februārī Baltā nama oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs paziņoja, ka pie Aļaskas krastiem militārpersonas veikušas piesardzības pasākumus un notriekušas neidentificētu objektu, kas lidojis vairāk nekā 12 tūkstošu metru augstumā. Varas iestādes apgalvo, ka šis objekts "apdraudēja civilo lidojumu drošību". Pirms mērķa notriekšanas tas tika izsekots diennakts laikā. Sākotnēji aparātu dēvēja par neliela auto lieluma gaisa balonu, tomēr vēlāk varas iestādes paziņoja, ka tām nav priekšstata par to, kā tas izskatījies un kam piederējis, jo objekts avarējis gabalos, atsitoties pret ledu.
"Mēs to saucam par "objektu", jo tas ir labākais apraksts, kāds mums šobrīd ir," skaidroja Kirbijs. "Mēs nezinām, kas ir tā īpašnieks, vai tas pieder kādai valstij, korporācijai vai privātpersonai. Mēs vienkārši nezinām."
11. februārī ASV iznīcinātājs "F-22" notrieca vēl vienu neatpazītu objektu. Sākotnēji tas konstatēts ASV gaisa telpā, taču pēc tam pārvietojies uz Kanādas teritoriju. Pa to izšauta maza tāluma raķete, kad tas atradās aptuveni 160 kilometru attālumā no ASV robežas vairāk nekā 12 tūkstošu metru augstumā virs mazapdzīvotās Jukonas teritorijas. Kā apgalvo varas iestādes, objektam bijusi cilindriska forma. Precīzākas informācijas par tā izcelsmi pagaidām nav, lai gan varas iestādes pieņem, ka tas, visticamāk, bijis gaisa balons.
Iznīcinātājs "F-16" 12. februārī notrieca trešo neatpazīto lidojošo objektu vairāk nekā sešu tūkstošu metru augstumā virs Hūrona ezera uz robežas ar Kanādu. Viņš tika pamanīts jau iepriekšējā dienā virs Montānas štata un pēc tam novērots Viskonsinā un Mičiganā. Objektu raksturoja kā astoņstūru konstrukciju ar tai piesietiem diegiem, kam nav pamanāmas lietderīgās slodzes. Varas iestādes paziņoja, ka tas bija potenciāls drauds civilajai aviācijai.
Tikmēr Ķīnas valsts mediji paziņojuši, ka varasiestādes atklājušas neatpazītu objektu, kuru tās iecerējušas notriekt - ūdeņos netālu no Rižao pilsētas Šaņdunas provincē valsts austrumos.
Kā raksta "The New York Times", incidentu sērija, kas notikusi dažu dienu laikā, liecina, ka ASV un Kanādas militārpersonas izrāda paaugstinātu modrību, ar kopīgās aerokosmiskās aizsardzības spēkiem fiksējot objektus, kurus iepriekš varēja izlaist. Pēc Ķīnas aerostata iebrukuma Ziemeļamerikas gaisa un kosmosa aizsardzības pavēlniecība (NORAD) pārkonfigurēja savu radiolokācijas sistēmu, padarot to jutīgāku, kā rezultātā tās atklāto objektu skaits strauji palielinājās.
"Mēs rūpīgāk pētām mūsu gaisa telpu šajos augstumos, tostarp pastiprinām mūsu radaru, kas varētu vismaz daļēji izskaidrot pēdējās nedēļas laikā atklāto objektu skaita palielināšanos," preses brīfingā Pentagonā paziņoja aizsardzības ministra palīdze Melisa Daltone.
NORAD pavēlniecības vadītājs ģenerālis Glens van Herks preses konferencē paziņoja, ka pat neizslēdz iespēju, ka debesīs virs Ziemeļamerikas varētu izcelties notriekti objekti ārpus zemes. Tomēr vēlāk ASV prezidenta administrācijas pārstāvji noraidīja līdzīgus pieņēmumus. Neviens nedomā, ka šie aparāti ir kas cits kā vien uz Zemes radītas ierīces, "NYT" citē vārdā nenosauktu augsta ranga amerikāņu ierēdni.
Oficiālās personas nenoliedz, ka atklāto un notriekto objektu varētu kļūt vēl vairāk. Daži ierēdņi izsaka pieņēmumu, ka lidaparāti varētu piederēt Ķīnai vai Krievijai un ir paredzēti agrās brīdināšanas sistēmu NORAD pārbaudei. Tādējādi ārvalstis vēlas noskaidrot, cik ātri ASV uzzinās par potenciālo iebrukumu un cik ātri militārpersonas uz to reaģēs, paredz sarunu biedrs "The New York Times".
