Londonā ielas nosaukumā pēkšņi saskata rasismu
Ielas pārdēvē ne tikai Latvijā – Londonā pārsaukta šķērsiela, kuras ilggadējais nosaukums daļai šķitis ar rasisma pieskaņu.
Londonas rajona Heringejas municipālā padome nolēmusi pārdēvēt “Black Boy Lane” (Melnā zēna šķērsiela) Totenhemā par “La Rose Lane”, godinot melnādaino dzejnieku, afrikāņu un karībiešu literatūras izdevēju, aktīvistu Džonu La Rouzu, kurš Lielbritānijā ieradās 1961. gadā no Trinidādas Karību jūrā. Viņa mazdēls Renaldo La Rouzs izsaucies: “Tas ir vienkārši lieliski!”
Par iepriekšējā nosaukuma izcelsmi īstas skaidrības nav, dominē viedoklis, ka kādreiz šeit bijis krogs “Black Boy”. Anglijā joprojām ir desmitiem krogu ar šādu nosaukumu, daudziem izkārtnēs attēlots melns bērns, un ar rasismu te nav nekāda sakara. Par Melno zēnu 17. gadsimtā bija iesaukts karalis Čārlzs II Stjuarts savu tumšo acu un matu dēļ. Tomēr 2020. gadā sākās kampaņa par krogu nosaukumu maiņu, ko izjauca pandēmija.
Pirms ielas pārdēvēšanas padome konsultējās ar rajona iedzīvotājiem un bija spiesta atzīt, ka 81% bija pret šo izmaiņu. Jau dažas stundas pēc svinīgās nosaukuma maiņas kāds ar melnu aerosola krāsu bija aizmālējis jauno vārdu. Vēl pēc nepilnas nedēļas kāds piestiprināja lielu plāksni ar veco nosaukumu.
Kopumā nosaukuma maiņa, ieskaitot konsultācijas, iedzīvotāju sapulces un 300 mārciņu kompensāciju katrai mājai un uzņēmumam, izmaksāšot 180 000 mārciņu.
Tikmēr Francijas Aizsardzības ministrija 2020. gadā iesniedza pašvaldībām simt afrikāņu vārdus, kuri cīnījās par Franciju Otrajā pasaules karā, aicinot godināt viņu piemiņu ielās un laukumos. Jau pirms šīs ierosmes Bandola galveno laukumu pārsauca par godu pieciem afrikāņu karavīriem, kas piedalījās šīs Francijas dienvidu pilsētas atbrīvošanā. Brīvības laukums pārtapa par Afrikāņu atbrīvotāju laukumu.
1944. gada augustā Francijas dienvidu atbrīvošanā piedalījās ap pusmiljonu karavīru no Āfrikas kolonijām, un lielākā daļa bija brīvprātīgie – ap 80% no visa desanta. Aptuveni 400 000 šo cīnītāju bija no Alžīrijas, Tunisijas un Marokas, vairāk nekā 70 000 no Senegālas un citām kolonijām.
