Kremļa propagandiste neslēpj: "specoperācijas" mērķis Ukrainā — sagrābt visu, ko vien var

Izrādās, Krievijas “specoperācijas” sākumā pasludinātā Ukrainas “denacifikācija” un “demilitarizācija” bija vienkārši propagandas triks, un mērķi iebrukumam Ukrainā tīšām nav bijuši konkrēti formulēti un pastāvīgi mainās — no vienkārši “denacifikācijas” un “demilitarizācijas” kara sākumā līdz Dzimtenes aizsardzībai no nelietīgajiem Rietumiem un svētajam karam pret Sātanu.

Kā izrādās, vispirms vajag aizsargāt Donbasa “tautas republikas”, pēc tam aizsargāt “jaunās teritorijas”, turklāt nevis vienkārši aizsargāt, bet arī “atbrīvot”, jo liela daļa Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijas Krievija vēl nemaz nav spējusi iekarot, turklāt rudenī bija spiesta izvākties no Hersonas. Taču kas sekos tālāk — to Kremlis vēl izdomās.

“Nevajag teikt konkrēti. Neviens nekad to nesaka konkrēti,” paziņoja Simonjana. “Mērķi mainās atkarībā no iespējām.”

“Minimālais uzdevums” — atņemt Ukrainai četrus austrumu apgabalus. Tas nekas, ka kara pieteikšanas runā Krievijas prezidents Vladimirs Putins solīja neko neokupēt. Tas viss ir sen aizmirsts, par ko liecināja šo teritoriju oficiālā aneksija 30. septembrī.

Taču apetīte rodas ēdot. Varbūt ieņemt Kijivu? Varbūt aiziet līdz Berlīnei, Lisabonai?

“Mikolajivu un Odesu mums vajag? Nu, protams, ka vajag. Mums taču nevajag, lai Ukrainu agri vai vēlu piebāztu ar zemūdenēm un tai būtu spēcīga flote Melnajā jūrā, kur ir mūsu Krima, Soči, Gelendžika, Novorossijska,” saka Simonjana. “Vai tas ir iespējams? Pagaidām nav skaidrs. Vēl jo vairāk, vai vajag par to skaļi paziņot, jo mēs sēžam un nervozējam, un nesaprotam, kādi ir mūsu mērķi un ko nozīmē “denacifikācija”, ko nozīmē “demilitarizācija”? Nevajag par to paziņot skaļi.”

“Kaut vai tādēļ, lai nenoskaustu,” ciniski piebilst Simonjana.