Ar Kremli saistīta organizācija lobējusi Eiropas politiķus nolūkā panākt atbalstu sankciju atcelšanai Krievijai
Krievijas finansēta lobiju grupa "International Agency for Current Policy" vismaz kopš 2016.gada strādājusi ar Eiropas politiķiem, cenšoties pārliecināt viņus atbalstīt Krievijai pēc Krimas aneksijas piemēroto Eiropas Savienības (ES) sankciju atcelšanu, izpētot dokumentus, secinājusi pētniecisko žurnālistu Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes organizācija (OCCRP) sadarbībā ar medijiem IRPI, "Important Stories", "Profil" un "Eesti Ekspress".
Žurnālisti ieguva piekļuvi Krievijas mediju tehnologa Sargisa Mirzahanjana elektroniskajai korespondencei. Viņš agrāk strādāja Krievijas Valsts domē. Informāciju publiskoja Ukrainā bāzētie hakeri, kas sevi dēvē par "CyberJunta".
Žurnālisti korespondencē atrada Kiprai domātu likumprojektu par sankciju atcelšanu Krievijai. Likumprojektā teikts, ka sankcijas ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām, un uzsvērti ekonomiskie zaudējumi, kas nodarīti Kiprai, samazinoties biznesa attiecībām ar Krieviju.
Šis likumprojekts izrādījās gandrīz identisks galīgajai versijai, ko dažus mēnešus vēlāk parakstīja Kipras komunistiskās Progresīvās darbaļaužu partijas (AKEL) parlamenta frakcija.
Dokumentos detalizēti aprakstīti arī atsevišķi projekti Latvijai, Grieķijai un Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai (PACE). Tomēr nekas neliecina, ka šie priekšlikumi kādreiz būtu ierosināti.
Korespondence atklāja, ka Itālijas labējās partijas "Ziemeļu līga" ("Lega Nord") pārstāvim Paolo Tozato un labēji nacionālistiskās Brīvības partijas (FPÖ) politiķim Johannesam Hībneram bija jāierosina savu valstu parlamentos rezolūcijas par Krievijai piemēroto sankciju atcelšanu. Katram projektam bija piešķirts 20 000 eiro liels budžets un vēl 15 000 eiro bija rezervēti katram "veiksmīga balsojuma rezultāta gadījumā".
Vienā no vēstulēm Mirzahanjans ziņoja, ka saņēmis no kāda Eiropas politiķa informāciju par to, cik maksā balss. Tozato un Hībners galu galā ierosināja attiecīgos projektus savu valstu parlamentos.
2016.gadā Mirzahanjana organizācija strādāja ar itāļu deputātu Stefano Valdegambēri no Veneto reģiona parlamenta. Veneto bija pirmais kādas Eiropas savienības (ES) valsts reģions, kas pieņēma rezolūciju, kurā aicināts atcelt sankcijas Krievijai. "Tā ir bumba! No mediju viedokļa šī, visticamāk, būs mūsu skaļākā informācijas operācija," vienā no vēstulēm norādīja Mirzahanjans.
Ligūrijas un Lombardijas reģioni vēlāk sekoja Veneto piemēram un pieņēma rezolūcijas, kurās atzina Krimu par Krievijas daļu.
Sadarbība tika veidota arī ar uzaicinājumiem uz Jaltas Starptautisko ekonomikas forumu, kas notika katru gadu no 2016. līdz 2019.gadam, piedaloties Mirzahanjana komandai.
Mirzahanjana korespondence saturēja sarakstu ar deviņu Eiropas politiķu vārdiem no Austrijas, Vācijas, Itālijas, Čehijas un Polijas. Viņi tika uzaicināti uz Jaltu un viņu honorāri sasniedza kopumā 21 500 eiro. Transporta izmaksas tika apspriestas atsevišķi.
Vēstules, kas datētas ar 2017.gadu, liecina, ka Mirzahanjana organizācija kopā ar Krievijas deputāta Leonīda Slucka komandu strādāja pie prominentu Eiropas politiķu uzaicināšanas novērot Krievijas vēlēšanas 2017.gada septembrī.
Uzaicinājumus nosūtīja Slucka dibinātais Krievijas Miera fonds un 2017.gada izdevumu apmaksas budžets bija vismaz 68 000 eiro, ieskaitot ceļa un uzturēšanās izdevumus, liecina e-pasti.
Novērotāju vidū bija trīs Eiropas Parlamenta (EP) deputāti - Jaromīrs Kohlīčeks no Čehijas, Dominika Bilde no Francijas un Andrē Elisens no Nīderlandes. Starp novērotājiem bija arī parlamenta deputāti Aldo Karkači no Beļģijas, Mareks Krajčī no Slovākijas, Rumens Gečevs no Bulgārijas un Pāvels Gamovs no Zviedrijas.
Valdegambēri bija novērotājs Krimā Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018.gadā un Krievijas parlamenta vēlēšanās 2021.gadā.
