Brīnumainais kaķa stāsts! Viņš pārdzīvoja nolaupīšanu Bučā, aizbēga no okupantiem un atrada saimnieci

Dzīve okupācijas apstākļos

2022. gada 24. februāra rītā, kad Krievijas lidmašīnas jau bombardēja Ukrainas pilsētas, Makss bija devies ārā pastaigāties. Ģimene dzīvoja netālu no Hostomeļas lidostas, kurai Krievijas militārpersonas uzbruka pirmajās iebrukuma stundās. Sprādzienu skaņas kļuva arvien skaļākas. Alenas vīrs Nikolajs ir no Doneckas. Viņš pieredzēja 2014. gadu, kad sākās Krievijas agresija pret Ukrainu un militārās operācijas Donbasā.

“Agrāk par kara tēmu nekomunicējām, jo ​​cilvēkam, kurš nav redzējis, kas ir karš, to nav iespējams izskaidrot,” stāsta sieviete. “Lasījām ziņas, un sapratu, ka kaut kas notiek, bet nevarējām pat iedomāties, ka varētu sākties 24. februārī. Tāpēc pirmajās stundās nesteidzāmies pamest Buču.”

Alenu pamest Buču pierunāja viņas vīrs. Nolēmuši, ka viņa ar bērnu dosies uz Žitomiru.

Taču viņi nevarēja atrast ģimenes mīluli Maksu, kurš bijis devies savās kaķa darīšanās. Nikolajs plānoja aizvest sievu un pēc tam atgriezties pēc iedzīves un Maksa. Tomēr viņam tas neizdevās. Krievijas karaspēks jau bija Hostomeļā.

"Buča bija okupēta, un krievu karavīri apmetās mūsu mājā," atceras Alena. "Mums teica, ka Makss ir redzēts ciematā."

Nolaupīšana un bēgšana

31. martā Krievijas armija steigā atstāja Buču, atstājot aiz sevis masu kapus un izlaupītas mājas.  

"Es nevaru komentēt to cilvēku rīcību, kuri principā nav pakļauti cilvēka kategorijai," saka Alena. "Es nezinu, vai viņiem kaut kas ir galvā, un vai viņu rīcību pavada kāda loģika. Pēc atbrīvošanas mūsu mājā ienāca sapieri. Bērnu istabā viņi atrada slēptu spridzekli ar granātu. Atbrauca vecāki. Pēc viņu stāstiem, visa māja ir tikusi sagrauta."

Alena sāka meklēt Maksu, ievietojot sludinājumus sociālajos tīklos. Pēc mēneša viņa saņēma zvanu no nepazīstama Baltkrievijas numura. Sieviete iepazīstināja ar sevi kā Jeļenu un teica, ka viņai ir kaķis. Sākumā Alena neticēja dzirdētajam, taču zvanītāja viņai atsūtīja meinkūna fotogrāfiju.

Kā izrādījās, Krievijas militārpersonas kaķi nolaupīja un bruņutransportierī nogādāja Baltkrievijā. Gomeļas apgabalā Maksam izdevās aizbēgt, pēc kā viņš apmetās pie vietējiem iedzīvotājiem. Kaķim bija kaklasiksna ar piekariņu. Medaljona otrā pusē bija QR kods ar Alenas kontaktiem, un pateicoties tam, izdevās atrast kaķa saimnieku,

Ģimenes atkalapvienošanās

Baltkrievu brīvprātīgie palīdzēja Maksam iegūt jaunu veterināro pasi un čipu. Kaķis uz robežas tika nodots poļu brīvprātīgajiem, un viņi vēlāk to atdeva Alenai. Tobrīd sieviete jau atradās Čehijā.

Pēc Alenas teiktā, kaķa stāvoklis pēc okupācijas un nolaupīšanas bija pārsteidzoši atšķirīgs no ierastā izskata. “Viņš bija ļoti tievs un slikti ēda. Makss tika apliets ar kaut ko lipīgu, un viņam bija jānogriež kažociņš, bet tagad viņš ir pilnībā atveseļojies,” stāsta Alena, "esmu pateicīga visiem, kas palīdzēja atgriezt Maksu ģimenē,. Mēs joprojām sazināmies ar Jeļenu. Ja nebūtu viņas, nezinu, vai viņu atrastu."

Ģimene pārcēlusies uz Valensiju

Tagad ģimene pārcēlusies uz Spāniju. "Valensijā mums nav nekādu problēmu. Šeit ir ļoti mājīgi, un klimats ir piemērots. Es pats esmu no Odesas un jūtos ērtāk šajā pilsētā nekā Čehijā," saka Alena. "Tagad Makss ir labā stāvoklī. Viņam vajadzēja divas nedēļas, lai pielāgotos dzīvei ārzemēs. Viņam ir lieliska apetīte. Viņš spēlē, staigā, slikti uzvedas. Mums iet labi."

Alena sapņo par ātru atgriešanos Ukrainā, taču uzskata, ka atgriešanās Bučā ir izslēgta: "Mēs plānojam atgriezties Odesā vai Kijivā, bet ne tajā mājā. Mēs to īrējām par izpirkuma maksu, bet jau esam atcēluši darījumu."