"Amazon" strādnieki Lielbritānijā prasa algas palielinājumu un protestē pret necilvēcīgiem apstākļiem
Pirmo reizi Lielbritānijā trešdien streiko “Amazon” strādnieki, ne tikai pieprasot darba atalgojuma palielināšanu, bet arī protestējot pret necilvēcīgajiem darba apstākļiem, vēsta BBC.
Apmēram 300 strādnieku pārtraukuši darbu interneta tirdzniecības giganta “Amazon” noliktavā Koventri, nosodot “smieklīgu” 5% algas palielinājumu līdz 10,50 mārciņām (11,88 eiro) stundā, kamēr strādnieki pieprasa 15 mārciņas (16,97 eiro) stundā.
Strādnieki stāstīja BBC arī par skarbajiem darba apstākļiem, pastāvīgo kontroli un strostēšanu par “dīkstāvi”, pat ja tā ilgst vien dažas minūtes.
Divi “Amazon” strādnieki, kuri ir arodbiedrības GMB biedri, izteicās, ka noliktavā pat pret robotiem izturas labāk nekā pret viņiem. Priekšnieki sāk tincināt pat tad, ja strādnieki aizgājuši uz tualeti. “Darba pārtraukšanas problēma ir tāda, ka viņi grib zināt iemeslu. Ja laiks pārsniedz pāris minūtes, viņi to redz sistēmā,” sacīja strādnieks Garfīlds Hiltons. Viņš ir diabētiķis, turklāt lielajā noliktavā ne vienmēr ir iespējams atrast tualeti pavisam tuvu, ceļš turp un atpakaļ reizēm var prasīt pat 15 minūtes. “Tad viņi jautās: “Ko jūs darījāt?””.
Vadītāji pastāvīgi pārbauda strādnieku sniegumu, un tiek uzkrāts laiks, kas nav pavadīts, skenējot preces. Reizēm skenēšanas vietā strādniekiem vajadzēs kraut paletes. “Kad radusies problēma ar paleti vai kārbu, šis laiks uzkrāsies,” sacīja strādnieks Darens Vestvuds. “Tehniski tas var ilgt līdz pat 30 minūtēm. [Priekšnieki] atnāks un teiks: “Šodienas laikā jums bija 34 minūšu dīkstāve. Ko jūs darījāt?””
„Amazon” dibinātājs Džefs Bezoss ar sievu Makenziju
Savukārt “Amazon” uzskata, ka tās sistēma “atzīst lielisku veikumu”. Kompānijas pārstāvis sacīja, ka tā “veicina apmācību, lai palīdzētu darbiniekiem uzlabot savu darbu, ja tas neatbilst nospraustajiem mērķiem”. Viņš uzsvēra, ka “veikums tiek mērīts tikai tad, kad darbinieks ir savā darbstacijā un iegājis sistēmā darīt savu darbu. Ja darbinieks iziet no sistēmas, un to var darīt jebkurā brīdī, veikuma vadības rīka darbība tiek apturēta.”
Vestvuds un Hiltons izteicās, ka dažiem kolēģiem nākas strādāt 60 stundas nedēļā, lai nopelnītu iztiku, pieaugot dzīves dārdzībai. Strādnieki mēdz aizmigt īsajā braucienā ar darba autobusu līdz noliktavai. “Ēkā daudzi no viņiem burtiski strādā kā rēgi”. “Amazon” vēlas, lai “katra minūte ēka tiktu maksimāli izmantota”.
“Uz to vajag raudzīties šādi: ja kārba a produktu nepārvietojas, jūs nepelnāt naudu. Tas ir “Amazon”. Ja ar kārbu ir problēma, tas nes zaudējumus. Ja kārba atstāj ēku, tā ienes naudu,” sacīja Hiltons.
Džefs Bezoss ar ģimeni dodas vakariņās
Pērnā gada augustā “Amazon” piedāvāja darbiniekiem Lielbritānijā 5% algas palielinājumu. Bogdans, kurš “Amazon” strādā kopš 2015. gada, sacīja, ka strādnieki, kuri pandēmijas laikā riskēja ar savu veselību, piedāvājumu uztvēra kā spļāvienu sejā — sevišķi laikā, kad pati kompānija un tās dibinātājs Džefs Bezoss guva pasakainu peļņu. Viņš sacīja, ka viens no streika iemesliem ir parādīt sabiedrībai, kas patiesībā notiek katrreiz, kad ļaudis veic pasūtījumu.
Izdevums “Forbes” lēš, ka Bezosa īpašumu vērtība ir 120 miljardi dolāru (110,52 miljardi eiro).
“Mēs negribam [Bezosa] kuģi vai raķetes. Mēs tikai vēlamies, lai varētu dzīvot. Es tikai vēlos, lai varētu nedēļas beigās samaksāt rēķinus. Tas ir viss, ko mēs prasām,” sacīja Vestvuds.
