Vai čehi izkļūs no Zemana ēnas?

Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra vakar pēcpusdienā, un balsošana turpināsies līdz sestdienas pusdienlaikam. Taču faktiski droši var apgalvot, ka neviens no kandidātiem nespēs izcīnīt vismaz pusi balsu un būs nepieciešama arī vēlēšanu otrā kārta, kas notiks pēc divām nedēļām.

No atlikušajiem astoņiem pretendentiem uz prezidenta amatu par favorītiem tiek uzskatīti trīs kandidāti - bijušais premjerministrs, miljardieris un populistiskās partijas "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO) dibinātājs Andrejs Babišs, bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Petrs Pavels un bijusī universitātes rektore, ekonomikas profesore Danuše Nerudova. Katrs no viņiem iemieso atšķirīgu priekštatu par čehu identitāti, un katrs no trim vadošajiem kandidātiem saskaņā ar aptaujām var cerēt uz aptuveni ceturtdaļu no balsu kopskaita.

Tikmēr nevienam no pieciem pārējiem pretendentiem aptaujas nesola vairāk kā piecus procentus balsu, bet sestais - arodbiedrību līderis Jozefs Stršedula - svētdienas televīzijas debašu laikā paziņoja, ka jau tagad no cīņas izstājas.

Ģimenes vismelnākā avs

Lai gan Babišs ir visatpazīstamākais starp pretendentiem uz Prāgas pils saimnieka posteni, daudzi čehi uzskata, ka viņš starp pārējiem kandidātiem ir visnepiemērotākais valsts galvas amatam. Lai gan Prāgas tiesa tikko Babišu ir negaidīti attaisnojusi apsūdzībās par Eiropas Savienības (ES) subsīdiju izkrāpšanu, prokuratūra gatavojas šo spriedumu pārsūdzēt, un daudzi pilsoņi, tajā skaitā arī premjerministrs Petrs Fiala, uzskata, ka ANO līderis uz prezidenta amatu kandidē vienīgi tāpēc, ka vēlas iegūt tiesisko imunitāti.

Taču šādi pieņēmumi maz ietekmē lojālos Babiša atbalstītājus, kas pamatā mīt lauku apvidos, ir gados vecāki un kuriem ir relatīvi zemāks izglītības līmenis. Neskatoties uz to, ka viņš pats ir miljardieris un mediju konglomerāta īpašnieks, Babišs, kas pie vēlētājiem dažādos Čehijas nostūros dodas ar tūristu furgoniņu, spējis savos atbalstītājos radīt priekštatu, ka ir ierindas pilsonis, kuru vajā naidīgie mediji. Pēc attaisnojošā sprieduma Babišam radušās jaunas iespējas sevi pasniegt kā "korumpētās" politiskās un tiesu sistēmas upuri.

Tomēr kādreizējais prezidenta Vāclava Havela padomnieks un čehu politikas eksperts Jirži Pehe sarunā ar tīmekļa izdevumu "EUobserver" atzinis, ka Babiša izredzes gūt uzvaru ir mazas. "Viņš ir polarizējoša figūra. Lai gan 30% čehu viņu stingri atbalsta, gandrīz 70% par viņu ir ļoti negatīvs viedoklis," norāda Pehe.

Sabiedrības sašutumu, īpaši lielpilsētās, ko izsaukušas apsūdzības par ES līdzekļu izkrāpšanu un aizdomas par interešu konfliktu, atrodoties premjera krēslā, vairojusi informācija, ka pirms 1989.gada Samta revolūcijas Babišs bijis komunistiskā marionešu režīma slepenpolicijas ziņotājs, ko pats ANO līderis gan kategoriski noliedz.

Tajā pašā laikā vispārzināms, ka šodienas augstākā ranga čehu politiķi bijuši spiesti uzaugt PSRS uzspiestā komunistiskā režīma apstākļos un ka daudzi no viņiem izdevīgas starta pozīcijas un sociālās priekšrocības karjeras uzsākšanai nu jau liberālās demokrātijas apstākļos bija sev nodrošinājuši, izkalpojoties vēl komunistiskā režīma priekšā. Kā izsakās Pehe, godkārīgie māku taisīt karjeru apguva vēl iepriekšējā sistēmā.

NATO ģenerālis ar "sarkanu" pagātni

Babiša sāncensis Pavels, kas ilgu laiku tika uzskatīts par vienīgo favorītu, arī izpelnījies kritiku par savu kādreizējo saikni ar komunistisko režīmu. Viņš neslēpj, ka pirms Velveta revolūcijas bijis Komunistiskās partijas biedrs un ka partijā iestājies, lai veiksmīgi uzsāktu militāro karjeru. Taču pēc tam, kad Pavels paziņoja par startu prezidenta vēlēšanās, paklīda runas, ka jaunībā viņš bijis ciešāk saistīts ar komunistisko režīmu, nekā līdz šim atzinis, un ka patiesībā viņš ticis gatavots spiegošanai toreizējās NATO valstīs.

Pēc komunistiskā režīma krišanas Pavels taisījis spoži karjeru demokrātiskās Čehijas armijā un NATO, kas kulmināciju sasniedza 2015.gadā, kad viņš kļuva par alianses Militārās komitejas priekšsēdētāju, ieņemot šo amatu līdz 2018.gadam. Taču pēdējā laika runas metušas ēnu uz Pavela demonstratīvi prorietumniecisko nostāju un apņēmīgo vēršanos pret Krievijas ietekmi.

Pavels paudis nepārprotamu atbalstu Čehijas dalībai NATO un ES, intervijā "EUobserver" norāda Masarika Universitātes Politikas zinātnes institūta direktora vietnieks Petrs Kanioks. Tas kontrastē ar Babišu, kurš pret Rietumiem ieņem "kritiskāku nostāju", piebilst eksperts, brīdinot, ka Babiša uzvaras gadījumā var tikt vājinātas Čehijas pozīcijas ES.

Savukārt Prāgas Starptautisko attiecību institūta direktora vietnieks pētniecības jautājumos Jans Kovāržs "EUobserver" norādījis, ka Babišs atšķirībā no Pavela spēlē uz priekšrocībām, ko sniedz ES kritizēšana. "Čehu politiķiem neko nemaksā kritizēt Briseli, kamēr tie automātiski iegūst punktus no eiroskeptiskajiem vēlētājiem," atzīst Kovāržs.

Tajā pašā laikā daudzi čehi nav apmierināti ar pašreizējās valdības viennozīmīgo prorietumniecisko nostāju un atbalstu Ukrainai cīņā pret krievu iebrucējiem. Saskaņā ar aptaujām tikai trešdaļa vēlētāju uzskata, ka nākamajam prezidentam jābūt atklāti prorietumnieciskam.

Vai laiks sievietei?

Šādi vēlētāju noskaņojumi varētu radīt problēmas trešajai vadošajai kandidātei Nerudovai, kas atšķirībā no Babiša un Pavela iemieso nepārprotamu atsacīšanos no Čehijas komunistiskās pagātnes.

Viņa varētu kļūt par pirmo sievieti Čehijas prezidenta amatā. Uzvaras gadījumā 44 gadus vecā Nerudova kļūtu arī par līdz šim jaunāko politiķi, kas sēdusies valsts galvas krēslā. Līdzīgi Pavelam, viņa pauž stingru prorietumniecisku nostāju, taču, ņemot vērā apstākli, ka 1989.gada novembrī, kad krita komunistiskais režīms, viņai bija tikai 10 gadi, Nerudovai pat aizdomu līmenī nevar būt nekādas "sarkanās pagātnes". Turklāt jauniešu vidū viņa izpelnījusies papildu popularitāti, paužot nepārprotamu atbalstu seksuālo minoritāšu jeb tā dēvētās LGBT+ kopienas tiesību aizstāvībai un pārejai uz tā dēvēto zaļo enerģiju. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka jaunieši ir vismazāk uzticamais elektorāts.

Nerudovai izdevies panākt ārkārtīgi strauju popularitātes kāpumu. Kamēr vēl maijā gatavību par viņu balsot izteica tikai 3,5% čehu, tagad viņu atbalsta jau 25% vēlētāju. Nav šaubu, ka viņas lielākā priekšrocība ir komunistiskās pagātnes neaptraipītā reputācija. Pati Nerudova atzīst, ka ir kandidāte "bez apgrūtinājuma", jo viņai nav vajadzības "kārtot rēķinus ar pagātni". Tas viņai uzvaras gadījumā ļaus kļūt par nacionālo debašu "moderatoru", norāda pati pretendente uz prezidenta krēslu.

Tiesa, arī viņas biogrāfijā iespējams saskatīt plankumus - skandālus, kas saistīti ar plaģiātismu un nepamatotu doktora grādu piešķiršanu laikā, kad Nerudova ieņēma Brno Mendeļa universitātes rektora amatu, lai gan pati kandidāte apgalvo, ka viņa ar to neesot bijusi tieši saistīta. Problēmas Nerudovai rada arī viņas dzīvesbiedrs, kurš ir lielas un ietekmīgas juridiskās firmas līdzīpašnieks. Uzņēmums bieži ir saistīts ar publiskiem iepirkumiem, taču līdz šim nav skaidrs, kā tiks novērsts iespējamais interešu konflikts Nerudovas ievēlēšanas gadījumā.

Neskatoties uz visām Nerudovas priekšrocībām, Kovāržs brīdina, ka vēlēšanu otrajā kārtā Pavels varētu būt piemērotāks cīņai ar Babišu, jo viņa iepriekšējā politiskās cīņas pieredze ļaus veiksmīgāk pretoties agresīvajai kampaņai, kuru pirms otrās kārtas, domājams, izvērsīs ANO līderis.

Tajā pašā laikā Nerudovas atbalstītājus iedvesmo Zuzana Čeputova, kas 2019.gadā spēja uzvarēt cīņā par Slovākijas prezidenta amatu kaimiņos esošajā Slovākijā, kas līdz 1993.gadam veidoja kopīgu valsti ar Čehiju.

Zemana mantojums

Prāgas Metropoles universitātes politikas zinātnes nodaļas vadītājs Petrs Justs uzskata, ka Babiša uzvaras gadījumā pašreizējās proeiropeiskās valdības darbība var tikt ievērojami apgrūtināta. Tajā pašā laikā sarunā ar laikrakstu "Financial Times" viņš atzīst, ka ikvienam no vadošajiem kandidātiem uzvaras gadījumā būs ļoti aktīva loma.

Lai gan Čehijas konstitūcija prezidentam pamatā atvēl vien ceremoniālas funkcijas, līdzšinējais valsts galva Milošs Zemans izkarojis sev vērā ņemamu ietekmi, īpaši ārpolitikā. Viņa centieni tuvināties Krievijai un Ķīnai ne tikai šķēluši čehu sabiedrību, bet bieži sagādājuši galvassāpes arī oficiālajai Prāgai. Neskatoties uz to, Zemanam vairākkārt izdevies izturēt impīčmenta mēģinājumus un saglabāt prezidenta krēslu arī uz otro pilnvaru termiņu.

"Zemana desmitgade bija ļoti specifiska desmitgade," žurnālam "Foreign Policy" atzinis Čehijas parlamenta apakšnama spīkera ārpolitikas padomnieks Zdeņeks Berāneks. "Viņa stils bija ļoti kontroversiāls un polarizējošs. (..) Šis laikmets ir beidzies. Taču mēs, protams, joprojām nezinām, kurš viņu nomainīs."

Pats 78 gadus vecais Zemans, kas saskaņā ar konstitūciju pēc diviem pilnvaru termiņiem vairs nevar pretendēt uz palikšanu Prāgas pilī, paudis atbalstu Babišam. Prāgas Eiropas politikas institūta pētniece Klāra Votavova "Foreign Policy" paudusi viedokli, ka gadījumā, ja Babišs uzvarēs, ko viņa pati gan uzskata par visai mazticamu, tas var vēl vairāk nostiprināt prezidentūru, īpaši ņemot vērā ANO spēcīgās pozīcijas parlamentā.

Berāneks viņai nepiekrīt, norādot, ka, no vienas puses, Babišs ir spēcīga personība, taču, no otras, viņam trūkst Zemana politiskās meistarības, un tādējādi viņš būs arī vājāks prezidents. Tas pats, pēc Berāneka domām, attiecas arī uz Pavelu un Nerudovu, kas arī uzvaras gadījumā būs vājāki prezidenti. Taču tas, viņaprāt, nav slikti, jo Čehijas politiskā sistēma tā arī bijusi iecerēta, norāda parlamenta spīkera padomnieks. Tā vietā, lai kļūtu par spēcīgiem politiskiem spēlētājiem, Pavels vai Nerudova varētu kļūt par "dabīgiem, morāliem līderiem".

Babiša kārts

Babišs, kas pamatā paļaujas uz Zemana elektorātu, arī savā kampaņā šķietami seko viņa piemēram un, tāpat kā līdzšinējais Prāgas pils saimnieks 2018. gadā, atteicies piedalīties televīzijas debatēs, pozicionējot sevi kā kandidātu pret visiem citiem kandidātiem. Taču Zemanam atšķirībā no sava tagadējā protežē tolaik aptaujās bija pārliecinošs pārsvars pār jebkuru citu iespējamo sāncensi.

Tikmēr viņa sāncensis Pavels, atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš iesaistījies politikā, paziņojis, ka vēlas atjaunot prezidentūras "integritāti". "Zemans ir visai lielā mērā izstaipījis konstitūciju, ar [savu] proķīnisko un prokrievisko politiku novedot mūs līdz kraujas malai," intervijā "Financial Times" atzinis atvaļinātais ģenerālis.

Tajā pašā laikā Pavels arī cenšas uzrunāt vismaz daļu Zemana elektorāta, par savas kampaņas vadmotīvu izvēloties saukli: "Atjaunosim Čehijā kārtību un mieru!" Arī eksperti atzīst, ka vienīgais veids, kā uzvarēt šajās vēlēšanās, ir pārliecināt daļu Zemana līdzšinējo atbalstītāju balsot par sevi vai arī palikt mājās.

Aptaujas liecina, ka jebkurš no abiem vadošajiem Babiša sāncenšiem vēlēšanu otrajā kārtā viņu sakaus ar pārliecinošu balsu vairākumu. "Iespēja, ka viņš uzvarēs otrajā kārtā, saskaņā ar pieejamajiem datiem ir ļoti niecīga. Jānotiek kam ārkārtējam, lai kandidāts, kas līdz šim atpalicis no saviem potenciālajiem sāncenšiem, otrajā kārtā vēlēšanās uzvarētu," sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju "Deutsche Welle" atzinis Prāgas Empīrisko pētījumu centra (STEM) direktors Martins Buhtīks.

Taču tajā pašā laikā saskaņā ar aptaujām 30% čehu joprojām nav izšķīrušies, kam viņi dos priekšroku pēc divām nedēļām. Turklāt pēdējo dienu laikā Pavela un Nerudovas nometnes viena pret otru izvērsušas ļoti asu kampaņu, kuras rezultātā ieguvējs var būt Babišs. Eksperti arī atzīst, ka vismaz Nerudovas gadījumā otrajā kārtā viņai var nepietikt ar pašlaik aptauju uzrādīto 20 procentpunktu pārsvaru pār Babišu. Zemans jau 2018.gadā parādīja, kā iespējams mobilizēt viņa elektorātu, starplaikā starp abām vēlēšanu kārtām pārliecinot 400 000 atbalstītāju aiziet līdz vēlēšanu iecirkņiem un nobalsot.

Avoti: "EUobserver", "Financial Times", "BRNODaily", "Visegrad Insight", "Deutsche Welle", "Foreign Policy".